Turpinot «Ziņu» korespondenta Andreja Janava sarunu ar bezpeļņas akciju sabiedrības «Pareksa atklātais pensiju fonds» viceprezidentu Juri Punculu, secinājām, ka valsts, akceptēdama vairākpakāpju pensiju sistēmu, ir būtiski paplašinājusi cilvēku iespējas.
Turpinot «Ziņu» korespondenta Andreja Janava sarunu ar bezpeļņas akciju sabiedrības «Pareksa atklātais pensiju fonds» viceprezidentu Juri Punculu, secinājām, ka valsts, akceptēdama vairākpakāpju pensiju sistēmu, ir būtiski paplašinājusi cilvēku iespējas pašiem reāli nodrošināt savas vecumdienas, ar privāto pensiju fondu palīdzību uzkrājot pensijas kapitālu.
Īsumā rezumējot iepriekš teikto, lūdzu, precizējiet, kāpēc nepieciešami privātie pensiju fondi, kas noteica to rašanos Latvijā.
Demogrāfiskie un ekonomiskie faktori Latvijā objektīvi liecina, ka valsts tuvākajā laikā nespēs nodrošināt pensijas vecumu sasniegušajiem cilvēkiem pieņemamu dzīves līmeni. Pie mums sabiedrība strauji noveco, darbspējīgo iedzīvotāju skaitam samazinoties. Valstiskās neatkarības desmit gados valsts pensiju likumdošana bijusi nejēdzīgi nekonsekventa. Tajā pašā laikā darbspējīgie iedzīvotāji nejūtas aizsargāti darba tirgū. Valstī nav pārdomāta nodokļu politika, turklāt netiek nodrošināta sociālā nodokļa iekasēšana pilnā apmērā. Vienlaikus Latvijā, tāpat kā visur citur pasaulē, cilvēku darbaspējas un iespējas iekārtoties darbā samazinās, sasniedzot 55 gadu vecumu, savukārt valsts pensija ir paredzēta tikai 62 gadu vecumā, turklāt turpmāk šis vecums tiks palielināts līdz 65 gadiem. Šādos apstākļos ir vairāk nekā loģiski izmantot attīstīto valstu pieredzi, kur cilvēki, desmitiem gadu būdami iesaistījušies privāto pensiju fondu programmās, katru mēnesi maksājuši nelielu summu savas nākotnes labā. Sasniedzot pensijas vecumu, viņi savu uzkrājumu var izmantot papildus valsts pensijai vai arī saņemt visu uzkrājumu uzreiz. To var arī mantot. Turklāt daļai strādājošo ir vēl vienkāršāk: viņu vietā maksājumus pensiju fondā veica darba devējs, tādā veidā ieinteresējot savus darbiniekus sasniegt augstākus darba rezultātus un izrādot rūpes par viņu nākotni. Latvijas valsts, pati nespēdama sniegt pensionāriem pietiekamu nodrošinājumu, izstrādājusi pensiju shēmu, kuras trešais līmenis paredz iedzīvotāju iesaistīšanos privātajos pensiju fondos.
Līdz šim tomēr daudziem nav īsti skaidrs, kādēļ iesaistīšanās tajos būtu izdevīga.
Tā ir izdevīga gan fiziskajām personām, kuras veic ikmēneša iemaksas, gan juridiskajām personām – darba devējiem. Un izdevīga ne tikai kaut kad nākotnē, kad būs iespējams uzkrājumu arī izmantot, bet jau visā iemaksu laikā.
Vispirms būtiski ir tas, ka līdztekus valsts pensijai personas jau 55 gadu vecumā varēs saņemt uzkrāto pensijas papildkapitālu, tādējādi, atrodoties pelnītā atpūtā, palielināt sava personīgā budžeta ienākumu daļu. Turklāt noteiktos apstākļos ieguldījumu dotā peļņa var būt lielāka nekā bankas depozīta procenti, kuriem visā pasaulē vērojama tendence samazināties. Tas tiek nodrošināts tādējādi, ka ieguldījumi pārdomāti tiek investēti dažādās programmās, tas ir, ieguldītā nauda «strādā», tā palielinās, un pensiju fondos šo pieaugumu nenosaka kaut kāds fiksēts lielums, ko paredz, piemēram, depozīta noguldījumi bankās. Īpaši gribu uzsvērt šā finansiālā produkta sociālo ievirzi, jo atšķirībā no bankas depozīta vai dzīvības apdrošināšanas līguma līgumu ar pensiju fondu pārtraukt nevar pat tajā gadījumā, ja kādu objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ tiek pārtrauktas iemaksas pensiju fondā. Uzkrātais papildpensijas kapitāls kā «aste» seko cilvēkam līdz 55 gadiem, un ātrāk to saņemt var tikai mantojuma gadījumā. Katrs var brīvi izvēlēties iemaksu valūtu un tieši tajā vēlāk saņemt uzkrāto pensijas pamatkapitālu. Ļoti būtiski ir tas, ka iemaksas pensiju fondā netiek apliktas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Jūs minējāt, ka iemaksas pensiju fondā var veikt arī juridiskas personas. Kur slēpjas darba devēju ieinteresētība?
Pirmkārt, juridisko personu iemaksas pensiju fondā netiek apliktas ar sociālo un uzņēmumu ienākuma nodokli, kas ļauj ietaupīt uzņēmuma līdzekļus. Turklāt iemaksas pensiju fondā ir laba iespēja radīt papildu motivāciju saviem darbiniekiem, piesaistīt firmai profesionālākus speciālistus, prasīt lielāku atdevi darbā, kā arī mazināt sociālo spriedzi kolektīvā.
Ilustrējiet, lūdzu, sacīto ar kādu piemēru!
Tas ir samērā vienkārši. Runājot par fizisko personu iemaksām pensiju fondā, viņām summa 10 procentu apmērā no bruto algas netiek aplikta ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Cik lielas var būt iemaksas privātajā pensiju fondā?
Likums neparedz konkrētas summas. Katrs fonds izvēlas savus kritērijus. Piemēram, mūsu fondā esam izvēlējušies, ka fiziskajām personām jāiemaksā vismaz pieci lati mēnesī vai analoģiska summa jebkurā valūtā, «griestu» nav. Kopumā pensiju fondu politika attiecībā uz iemaksu lielumu un biežumu ir ļoti elastīga un maksimāli orientēta uz dalībnieku vajadzībām. Tās tiek fiksētas individuālās dalības, kā arī kolektīvās dalības līgumos. Potenciālo pensiju plānu dalībnieku vecums ir apmēram no 25 līdz 55 gadiem, turklāt maksimālais dalībnieku vecums netiek ierobežots, savukārt minimālais ir 15 gadu.
Pieņemsim, es, fiziska persona, norūpējies par vecumdienām, vēlos iesaistīties pensiju fondā.
To var divējādi. Vispirms jūs savā izvēlētajā privāto pensiju fondā noslēdzat individuālu darbības līgumu. Pēc tam ar to atnākat pie sava grāmatveža un uzrakstāt viņam iesniegumu: sakarā ar noslēgto individuālās dalības līgumu privātajā pensijas fondā lūdzu no manas bruto algas katru mēnesi atskaitīt tādu un tādu summu. Noteikti jānorāda attiecīgā fonda bankas rekvizīti un kopā ar iesniegumu jāpievieno līguma kopija. Ja pietiekami pārzināt likumdošanu, varat iesniegumā minēt: «daru jums zināmu, ka saskaņā ar likumu par iedzīvotāju ienākuma nodokli man ir tiesības uz nodokļa atlaidi». Un grāmatvedis šo neapliekamo summu attiecīgi fiksē. Tādā gadījumā jūsu ar nodokli neapliekamā summa tiks pārrēķināta un starpību varēsit saņemt ik mēnesi. Bet var rīkoties arī citādi: gadam beidzoties, vietējā Valsts ieņēmumu dienesta filiālē deklarējot ienākumus, iesniegt dokumentus, kas apliecina jūsu iesaistīšanos privātajā pensiju fondā, lai, pēc pārrēķina izdarīšanas VID kasē saņemtu pārmaksāto nodokļu starpību. Tiesa, tādā gadījumā jūs faktiski vairākus mēnešus kreditēsiet valsti.
Paldies. Bet, ja man ir paveicies ar darba devēju, ja viņš vēlas nodrošināt manas vecumdienas?
Tad ir vēl izdevīgāk – ja šo līgumu noslēdz divas juridiskas personas (attiecīgā firma un pensiju fonds). Ja darba devējs veic iemaksas par saviem darbiniekiem, tad līdz 10 procentiem bruto algas netiek apliktas ne ar uzņēmuma ienākuma, ne ar sociālo nodokli. Darba devēja ekonomija uzreiz ir 60,09 procenti (25 procenti + 9 procenti + darba devēja sociālā iemaksa 26,09 procenti).
Vai teiktais attiecas uz visiem pensiju fondiem?
Principā visiem pensiju fondiem ir saistoši vieni un tie paši likumi. Likumdošana un grāmatvedība ir ārkārtīgi reglamentēta.
Aplūkosim gadījumu, ja darba devējam ir vēlēšanās saviem darbiniekiem kā bonusu izdarīt iemaksas privātajā pensiju fondā. Pieņemsim, firmas algu fonds ir 100 000 latu gadā. Tas nozīmē, ka firma var 10 000 latu no saviem gada ienākumiem iemaksāt saviem darbiniekiem pensiju fondā, nemaksājot ne sociālo, ne uzņēmumu ienākumu nodokli. Šī summa tiek iekļauta saimnieciskajos izdevumos, un ekonomija – kolosāla. Šos desmit tūkstošus iespējams sadalīt pa kontiem proporcionāli katra strādājošā bruto algai, bet nepārkāpjot 10 procentu likmi katram.
Vai iespējams arī, ka daļu iemaksu pensiju fondā veic gan fiziska persona, gan darba devējs?
Jā, pasaules praksē ir izplatīts, ka kopā darbojas gan darba devējs, gan darba ņēmējs. Turklāt daudzos gadījumos uzņēmums, iesaistoties pensiju fondu plānā, var ietaupīt ievērojamus līdzekļus uz sociālo maksājumu bāzes.
Acīmredzot katrā gadījumā, kad darba devējs izšķiras par šādu soli, viņš nedrīkst rīkoties patvaļīgi?
Protams, iepriekš jāsaņem darbinieku piekrišana piedalīties pensiju fondā, apliecinājums gatavībai no savas algas veikt šo maksājumu. Visvairāk ir izplatīti šādi varianti: individuāli noslēgtie līgumi, darba devēja veiktās iemaksas vai arī kombinētais, kad daļu iemaksu veic darba ņēmējs, bet daļu – uzņēmums.
Paldies par skaidrojumu. Taču nu, šķiet, pienācis laiks parunāt par ļoti būtisku aspektu – ieguldījumu drošību. Latvijā diemžēl īsā laikā uzkrāta bēdīga pieredze: daudz solīja un ar uzticēto naudiņu «nogrima» «Auseklītis», banka «Baltija»… Vismaz katram otrajam Latvijas pieaugušajam iedzīvotājam ir dibināts iemesls neuzticēties institūcijām, kuras, dažādi motivējot, centušās izkrāpt naudu. Kādas garantijas paredz privātie pensiju fondi?
(Turpmākvēl.)
