Ķirbim rudeņos neveicas. Vasarā tie tiek aprušināti un loloti, bet, kad izauguši apaļi un resnvēderaini, tos labprāt izdalām citiem.
Ķirbim rudeņos neveicas. Vasarā tie tiek aprušināti un loloti, bet, kad izauguši apaļi un resnvēderaini, tos labprāt izdalām citiem. Arī, ja ķirbis tāds palielāks izaudzis, dārzeņa «kaušanas» brīdī meklējam tā apēšanai kompanjonus.
Taču latviešu prātam diezgan dīvains šķiet Austrijā redzētais. Tur ķirbji tiek audzēti sēklām, un dārzeņa mīkstums nenovākts paliek uz lauka, to nenovēlot pat lopiņiem. No grauzdētajām sēklām izspiestā eļļa ir tumši zaļgani brūna un garšo pēc riekstiem. Uz ekoloģiski tīrās eļļas pudelītes uzraksts vēsta, ka tā palīdz dziedēt dažādas kaites. Šo eļļu nav ieteicams lietot cepšanai, jo tad iet bojā vērtīgās vielas.
Angliski runājošajās zemēs no oranžā ķirbja oktobra beigās Halovīnu svētkos tiek grebti briesmīgi un jocīgi ģīmji, kas vēl tiek izgaismoti ar svecīti.
Ķirbju īpašības tikušas novērtētas jau pirms 5000. tūkstošiem gadu. Tā Peru iedzīvotāji uzskatīja, ka šo augu uz Zemes atveduši atnācēji no Kosmosa. Vēlāk ķirbis izplatījās visā Ziemeļamerikā un pēc Kolumba vizītes atceļoja uz Eiropu un tika dēvēts par indiāņu ābolu.
Ķirbis satur 90 procentu ūdens, un tāpēc to izmanto dažādās diētās un iesaka sirds slimniekiem. Ķirbis labi noder arī organisma attīrīšanai un satur daudzas vērtīgas vielas. Ēdams ir ne tikai tā mīkstums, bet arī sēklas. Iesaka lietot arī izžāvētu un saberztu ķirbja mizu.
Tautas medicīnā saberztas ķirbju sēklas, kas samaisītas ar karamelizētu cukuru, lieto pret klepu un aizcietējumiem. Savukārt negrauzdētas sēklas palīdzot tikt galā ar cērmēm.
Ķirbju ģimene ir ļoti daudzveidīga – ir tādi, kuri sver tikai 200 gramu, un ir arī tādi, kuru svars var sasniegt pat 70 kilogramu. Arī ķirbju garša ir ļoti dažāda. Tā šoruden redakcijā nogaršojām ķirbjus ar riekstu un meloņu garšu.
Tā kā šie dārzeņi ir koši un izskatīgi, tie ir piemēroti telpu dekorēšanai. Pēdējos gados arī mūsu dārzos aug dažādi dekoratīvie ķirbīši, taču tie nav domāti ēšanai.
Tradicionāli ķirbjus marinē, vāra zupu ar pienu un mannā. Taču ļoti garšīgi ir svaigi uz rupjās dārzeņu rīves sarīvēti ķirbji, kurus papildina ar rīvētiem burkāniem, papriku, āboliem un dažādām garšvielām. Ja ķirbju biezeni pievieno pankūku un baltmaizes mīklai, tā kļūst skaisti dzeltena.
