Kādā no bērnu izrādēm bija dziesma par to, ka taupītāja sataupīto nāk un paņem laupītājs.
Kādā no bērnu izrādēm bija dziesma par to, ka taupītāja sataupīto nāk un paņem laupītājs. Diemžēl tā notiek ne tikai dziesmās, bet arī valsts un pašvaldību budžetos, ar kuru papildināšanu neaizraujas ēnu ekonomikas darboņi. Izņēmums, protams, nav arī Jelgava – ne tikai ar tās attīstīto «točku» sistēmu, bet arī ar nelegālas izcelsmes «vodkas, spirķika un cigarešu» piedāvātājiem Jelgavas tirgū, kur šāda veida «tirdzniecība» varbūt ir nedaudz samazinājusies, taču ne izsīkusi.
Kādas ir šādu darījumu sekas, tas sabiedrības daļai labi zināms. Nesenie notikumi Pērnavā, kur pēc nezināmas izcelsmes alkohola lietošanas bojā gāja 59 cilvēki, liek domāt par to, ka nelegālā alkohola iegāde vispirms jau ir bīstama dzīvībai un jebkura «točkā» vai arī kādā citā nelegālā tirdzniecības vietā pirkta pudele var izrādīties pēdējā. Otrkārt, spirta un cigarešu kontrabandas dēļ valsts kasei iet secen milzīgi līdzekļi, kurus varētu novirzīt, piemēram, veselības aprūpei, izglītībai vai kultūrai, un, domājams, nebūtu arī jālauza galva par tik lielu budžeta deficītu, kāds tas draud būt nākamgad. Nelegālā alkohola un cigarešu tirdzniecība noteikti nepriecē arī Jelgavas legālos tirgotājus, kuru ienākumos ēnu ekonomikas darboņi cērt pamatīgus robus.
Un nav jau tā, ka policija nezina par šādiem spirta andelmaņiem, taču tikai ar zināšanu šoreiz acīmredzami ir par maz. Ir vajadzīga noteikta rīcība. Kā ceturtdienas rītā pārliecinājās «Ziņas», vismaz divās vietās Jelgavas tirgū gar paviljonu rindu tika piedāvāts nelegālais alkohols un cigaretes. Vai tiešām policija ir bezspēcīga pret šo preču nelegālo izplatītāju tīklu? Starp citu, galvaspilsētas Centrāltirgū šādi «tirgotāji» pēdējā laikā nav redzēti, iespējams gan, ka viņi ir tikai mainījuši dislokācijas vietu.
Par šo problēmu vairāk būtu jālauza galva arī Jelgavas Domei, kurai lielās aizņemtības dēļ gan sakarā ar ieilgušo Lielupes tilta rekonstrukciju, gan ar teju, teju atsāktajām sarunām ar «Dalkia» par maksātnespējīgā STU sanāciju tomēr nevajadzētu aizmirst arī vērsties pret nelegālā alkohola un cigarešu tirdzniecību. Iepriekšējās Domes cīņa pret to izrādījusies neefektīva. Pašvaldība varētu, piemēram, mudināt iepriekšminēto preču patērētājus neiegādāties nelegālas izcelsmes preces nelegālās tirdzniecības vietās. Vismaz pamēģināt taču varētu.
Atgriežoties pie iekšlietu ministra Mareka Segliņa ierosinātās diskusijas par to, vai būtu jāsoda arī nelegālā alkohola pircēji, var piekrist viedoklim, ka vismaz daļēji «točkas» un nelegālās izcelsmes alkohola pārdevēji tirgos, ir sekas, kuru cēloņus varētu meklēt uz valsts robežām vai arī kādā nelegālā alkohola vairumtirdzniecības bāzē, kāda, kā tika runāts iepriekšējās Domes laikā, esot arī Jelgavā. Skaidrs, ka nelegālas izcelsmes alkohols un cigaretes nemēdz nokrist no gaisa, lai arī gadās pa kādai vietējai pagrīdes ražotnei. Pārsvarā šīs preces Latvijā tiek ievestas no citām valstīm. Un Latvijas robeža līdz šim caurumu ziņā varētu mierīgi konkurēt vismaz ar Holandes sieru.
Tomēr iepriekšminētais nenozīmē, ka ar šo sērgu nevar cīnīties. Var, tikai tam jāatrod politiskā griba – gan valsts, gan arī Jelgavas Domes līmenī. Kā vienai, tā otrai gribas pagaidām ir trūcis, bet tas jau ir tieši tas, ko visvairāk vēlas ēnu ekonomikas darboņi, – strādāt neviena netraucēti. Faktiski, neliekoties par viņiem ne zinis, valsts un pašvaldību tiesībsargājošās instances klusējot atbalsta nelegālā alkohola un cigarešu izplatītājus. Bet tā tam nevajadzētu būt. It īpaši, domājot par sabiedrības nākotni, kura iepriekšminēto preču izplatības dēļ nerādās īpaši rožainās krāsās. Tāpēc, pirms liela daļa Latvijas sabiedrības ir nodzērusies un nopīpējusies «līdz kliņķim», valstij un pašvaldībai būtu jāpadomā arī par iemesliem, kamdēļ cilvēki lieto apreibinošās vielas. Nerisinot sabiedrības atstumtības, atsvešinātības un marginalizācijas problēmas, cīņa pret «točkām» un nelegālajiem pārdevējiem lemta neveiksmei.
