Pagaidām vairāk nekā septiņus mēnešus pēc vēlēšanām tā arī nav piepildījušies politiķu solījumi par «guļamvagona» statusa likvidēšanu Jelgavai.
Pagaidām vairāk nekā septiņus mēnešus pēc vēlēšanām tā arī nav piepildījušies politiķu solījumi par «guļamvagona» statusa likvidēšanu Jelgavai. Neviena jauna, liela ražotne nav atvērta, un ekonomisko aktivitāšu kapacitāte ir palikusi apmēram turpat, kur bija pirms vēlēšanām. Jācer, ka sarunu turpinājums ar «Dalkia» spēs mainīt situāciju pilsētā, bet pagaidām Jelgava nav kļuvusi mazāks «guļamvagons» nekā pirms aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām. Un, ja tā, tad pašvaldībai ir jādara viss, lai pašlaik Jelgavu par «guļamvagonu» izmantojošie iedzīvotāji, kas strādā galvaspilsētā, nemainītu savu nakts dislokāciju uz kādu no Rīgas mikrorajoniem.
Skaidrs, ka agri vai vēlu daļa no galvaspilsētā strādājošajiem arī par savu dzīvesvietu izvēlēsies galvaspilsētu, taču no pašvaldības ieinteresētības šā jautājuma risināšanā lielā mērā atkarīgs to cilvēku skaits, kuri par savu mītnes vietu izvēlēsies Jelgavu un kuru ienākuma nodoklis veidos šīs pilsētas budžetu. Kā to izdarīt? Atkal var atgriezties pie priekšvēlēšanu runām par jaunu darbavietu radīšanu un infrastruktūras attīstību. Ja ar pirmo vēl kādu laiku nevarēs lielīties, tad Domei ir visas iespējas attīstīt otro. Un te mazsvarīga loma ir satiksmei starp Jelgavu un Rīgu.
Vērojot pēdējās aktivitātes Latvijas Dzelzceļā (LDZ), kļūst acīmredzams, ka satiksmes uzlabojumi pa dzelzceļu nav gaidāmi, drīzāk vēl atteikšanās no kāda reisa. Protams, ja vien LSDSP, kuras biedrs Andris Zorgevics vada LDZ, pēkšņi pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām negribēs ar dzelzceļa satiksmes uzlabojumiem paaugstināt reitingu. Tāpēc atliek Jelgavas virzienā daudz populārākā autobusu satiksme, kuru pašvaldība var attīstīt vēl vairāk, lai Rīgā strādājošajiem jelgavniekiem ceļš uz savu «guļamistabu» būtu pēc iespējas patīkamāks. Lai arī Jelgavas Autobusu parku (JAP) var droši uzskatīt par vienu no labākajiem pasažieru pārvadāšanas uzņēmumiem un ar satiksmi no Rīgas Jelgavas virzienā var konkurēt, iespējams, tikai satiksme Jūrmalas virzienā, tomēr diez vai daudzi jelgavnieki jūtas dziļi laimīgi, pēc grūtās darbadienas minūtes 20 pavadot rindā un tad vēl 40 minūtes līdz Jelgavai stāvot kājās autobusā.
Protams, pie visa var pierast, taču vai vajag, un šai situācijai uzmanību vajadzētu pievērst arī pašvaldībai, pretējā gadījumā tieši neapmierinātie pasažieri ir pirmā riska grupa, kas agri vai vēlu sāks domāt par iespējām dzīvot Rīgā vai tās pievārtē, kur nekustamo īpašumu cenas daudz neatšķiras no Jelgavas cenām. Starp citu, garo rindu dēļ zaudējumus cieš arī pats JAP, jo tās laiku pa laikam apmeklē arī privātie vieglo automašīnu īpašnieki, kuriem nav ne mazāko iebildumu par mikroautobusa biļetes cenu paņemt līdzi uz Jelgavu trīs vai četrus pasažierus. Tā šie šoferīši un «šoferītes» atpelna sev degvielas izmaksas, taču par tādiem nelikumīgiem darījumiem netiek maksāti nodokļi, un to, saprotams, nevar uzskatīt par satiksmes problēmu risinājumu.
It īpaši aktuāls ir vēlo autobusu jautājums. Lai arī JAP, izprotot situāciju, vairākos vēlajos reisos ir nomainījis piecpadsmitvietīgos mikroautobusus pret autobusiem ar 28 sēdvietām, tomēr nereti šie braucieni visai atgādina mēģinājumus uzstādīt jaunus Ginesa rekordus maksimāla pasažieru skaita ietilpības ziņā. Tomēr, šķiet, līdz Indijas vai Ķīnas «sasniegumiem» vēl tālu. Taču JAP direktora Arņa Jansona solījums risināt problēmas ar Rīgas Taksometru parku atļauju skaita palielināšanai, kas nepieciešams, lai šaurajā stāvvietā varētu iebraukt lielāki autobusi vēlajās vakara stundās, vieš cerības, ka jelgavnieku iespējas pēc darba atgriezties mājup ar autobusu kļūs aizvien labākas.
Pretējā gadījumā Jelgava kā «guļamvagons» kļūs aizvien mazāk piepildīta, kas, protams, atspoguļosies arī pilsētas budžetā, un tā nav rožaina perspektīva. Starp citu, par šiem jautājumiem būtu jāpadomā arī Ozolnieku, Cenu un Dalbes pagastu pašvaldībām, kuru nākotni aizvien vairāk ietekmēs tieši infrastruktūras attīstība.
