Zviedrijas Lauksaimniecības universitātes Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras izbraukuma sēdē, kas notika LLU Lauku inženieru fakultātē, mūsu augstskolas docente Māra Urtāne aizstāvēja disertāciju doktora grāda ieguvei.
Zviedrijas Lauksaimniecības universitātes Ainavu arhitektūras un plānošanas katedras izbraukuma sēdē, kas notika LLU Lauku inženieru fakultātē, mūsu augstskolas docente Māra Urtāne aizstāvēja disertāciju doktora grāda ieguvei.
Disertācijas temats – «Arheoloģisko pieminekļu ainava Latvijā» – ir ļoti neparasts. Ainavu arhitektūra Latvijā ir jauna zinātnes un mākslas nozare, taču kopsakarībās ar arheoloģiskajiem pieminekļiem tā, šķiet, vēl nav pētīta pat pasaules mērogā.
Kā «Ziņām» pastāstīja Māra Urtāne, vienkāršāk izsakoties, viņas darbs ir par to, kā rakt, – veikt arheoloģiskos pētījumus, neizjaucot apkārtnes ainavu. Kaut arī šie pieminekļi skaitās īpaši aizsargājami, reāli tie tomēr atrodas sabiedriskā apritē, tos var zināmā mērā salīdzināt ar antikvāriem priekšmetiem dzīvoklī.
Šā zinātniskā darba veikšanai M.Urtānei pagājuši seši gadi. Cieša sadarbība ar Zviedrijas, arī britu zinātņu centriem iznākusi tādēļ, ka mūsu nacionālā ainavu arhitektūra vēl ir tikai savā attīstības sākumā. Liela ietekme viņas darbā ir arī vīra – pazīstamā arheologa vēstures zinātņu doktora Jura Urtāna – pētījumiem.
Doktores M.Urtānes darbu augstu vērtēja tā vadītājs zviedru profesors Gunnars Sorte. Viņš «Ziņām» piebilda, ka Latvija, viņaprāt, ir sevišķi bagāta ar pilskalniem un senču apmetnēm.
