Svētdien visā Latvijā bija vērojama spēcīga ziemeļblāzma, kas nav īpaši izplatība parādība šajos platuma grādos.
Svētdien visā Latvijā bija vērojama spēcīga ziemeļblāzma, kas nav īpaši izplatība parādība šajos platuma grādos.
Visskaidrāk ziemeļblāzma Latvijā, arī Jelgavā, kaut gan pilsēta bija apgaismota, bija vērojama pēc pulksten desmitiem līdz pusdivpadsmitiem divpadsmitiem vakarā, kad tā sajūsmināja ar dažādiem toņiem – zaļu, spilgti sarkanu un dzeltenu –, turklāt tai bija vērojama arī visai sarežģīta struktūra.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Artūrs Priedītis, kura vaļasprieks ir astronomija, stāsta, ka 2000. un 2001. gadā ir Saules aktivitātes maksimuma periods, kas dažādas norises un parādības izraisa arī uz Zemes. Novērots, ka šajā laikā saasinās sirds slimības, ka reģionos, kur raksturīgi plūdi, tie ir sevišķi vērienīgi, savukārt sausajos rajonos īpaši liels ir sausums.
Ceļu policijas darbinieki novērojuši, ka šajā periodā būtiski palielinās avāriju skaits, bet pāris gadu pēc Saules aktivitātes maksimuma ļoti strauji savairojas dažādi kukaiņi. Tātad ziemeļblāzma ir tikai viena no šā laika parādībām: «Aktivitātes maksimuma periodā uz Saules virsmas parādās melni plankumi, kas labi saskatāmi ar tālskati. Melnajos plankumos temperatūra ir par pusotru tūkstoti mazāka nekā uz pārējās Saules virsmas – 4,5 tūkstoši grādu. Līdz ar plankumu parādīšanās rodas spēcīgs elektromagnētiskais starojums. Tas ir tik liels, ka Zemes atmosfērā, jonosfēras daļā esošās dažādu molekulu jonu daļiņas sāk spīdēt vairāk nekā simts kilometru augstumā. Līdz ar to galvenokārt ziemeļu rajonos iespējams vērot diezgan reto un grandiozo dabas parādību. Visbiežāk tā tomēr sastopama Kanādā, kā arī aiz polārā loka. Iespēja vērot ziemeļblāzmu ir cilvēkiem, kas dzīvo zemes magnētisko polu rajonā.»
A.Priedītis norāda, ka līdz ar norisēm uz Saules dabā notiek arī magnētiskās vētras, kas reizumis izraisa radiopārraižu traucējumus.
