Augustā divām zemnieku un konsultantu grupām bija iespēja ciemoties pie somu zemniekiem un piedalīties lauku dienās.
Augustā divām zemnieku un konsultantu grupām bija iespēja ciemoties pie somu zemniekiem un piedalīties lauku dienās.
Uzzinājām, kā turienes zemnieki audzē zaļos zirnīšus. Somijā tos audzē pārstrādes uzņēmumu tuvumā. Kad zirnīši sasnieguši tehnisko gatavību, atbrauc kombains, nokuļ un aizved uz pārstrādes rūpnīcu. Viss process – no lauka līdz saldētai produkcijai – aizņem tikai divas stundas, un mums bija iespēja to vērot. Zemniekiem tas ir izdevīgi, jo samaksa ir tūlītēja un arī augsne pēc tauriņziežiem kļūst bagātāka ar augu barības vielām. Mums likās nepierasti, ka uz lauka atbrauc milzīga tehnika ar priekšā novietotu slotu un aizmugurē lielu ūdens tvertni. Izrādās, ka tas ir tikai sakopšanai, lai uz ceļa nepaliktu zirņu zaļā masa, – to noslauka un nomazgā. Šāda pieredze noderētu arī mūsu lielajiem cukurbiešu audzētājiem, lai pēc sakņu izvešanas nesabojātu ceļus.
Apmeklējām arī blakus izvietoto cukurfabriku. Tā likās pavisam parasta, taču aprīkota ar modernām iekārtām un tehnoloģiju. Somijā no septiņām cukurfabrikām ir palikušas tikai trīs. Apskatot pārstrādes cehus, redzējām, ka šajā laikā pārstrādā daudz spinātu. Gan Dānijā, gan Somijā ir populāri spinātu salāti. Cukurfabrika mums kā suvenīru uzdāvināja balto, ļoti smalko somu cukuru. Bet mūsu Jelgavas Cukurfabrikas ražotais man kā cukurbiešu audzētājai liekas garšīgāks.
Otra zemnieku un konsultantu grupa iepazinās ar somu zemnieku bioloģiskās ražošanas pieredzi. Jau esam iemācījušies iegūt ļoti labas ražas, sasniegt augstu lopu produktivitāti, bet nepadomājam, kas notiek pēc tik intensīvas saimniekošanas, vai ražotā produkcija nav veselībai kaitīga. Somijā strauji attīstās lauksaimnieciskās produkcijas ražošana pēc bioloģiskās metodes, jo somi saprot, ka drīz ES tirgū varēs konkurēt ar bioloģiski tīru lauksaimniecības produkciju. Jau tagad šajā valstī, neizmantojot ķīmiskās vielas, ražo 20 procentu no kopējās lauksaimniecības produkcijas, bet Latvijā – tikai 0,06. Bioloģiskās produkcijas ražošanas sistēma nav vienkārša, jo prasa rūpīgu darbu un augstu zināšanu līmeni. Ir nepieciešams arī valdības atbalsts un sakārtots tirgus. Bioloģiski tīras produkcijas cena ir par 30 procentiem augstāka, saimniecība par tās ražošanu saņem arī valsts subsīdijas – 600 – 800 somu markas par hektāru. Zemnieks tās iegūst, ja ir vismaz divi hektāri sējumu. Bet subsīdiju sistēma ir sarežģīta. Tās var iegūt par vides saglabāšanu, lauksaimniecības produkcijas ražošanu, par vietējā kurināmā izmantošanu, kā arī par to, ka, iestājoties ES, samazinājās lauksaimniecības produkcijas cenas. Kopā ir iespēja iegūt 3000 marku par hektāru. Arī dīzeļdegviela lauksaimniekiem maksā par 50 procentiem lētāk.
Somijā visvairāk audzē rudzus. Kartupeļus galvenokārt dēsta jūras tuvumā un laukos, kas vairāk pakļauti valdošajiem vējiem. Tos stāda 80 centimetru attālās vagās, jo tas dod iespēju vieglāk cīnīties pret kartupeļu lakstu puvi, ko nemiglotos laukos augusta vidū vēl neatradām. Ievērojamu vietu, vismaz divus laukus, augu sekā ieņem zaļmēslojuma kultūras un zirņauzas.
Bioloģiskās saimniecības pakļautas ļoti stingrai kontrolei – pat 12 reižu gadā. Saimnieki izmanto visas iespējas, lai nodrošinātu savas saimniecības attīstību. Tās ir daudznozaru, jo tirgus ir nežēlīgs. Tiek audzēti garšaugi, kurus kaltē, fasē un pārdod saimniecību veikalos. Daudzi labības audzētāji, strādājot pat 12 stundu, cep un pārdod maizi.
Mazie uzņēmumi saņem 30 procentus investīciju no Somijas uzņēmumu atbalsta centra, arī procentu likmes par aizdevumu gadā ir zemas – 2 procenti no valsts aizdevuma un 6 – 7 procenti privātbanku aizdevumu. Sarežģīta Somijā ir paaudžu maiņa, jo dēlam ir jāņem kredīts un jāatpērk saimniecība no tēva. Ja dēls pierāda, ka prot saimniekot, valsts sedz 50 procentu no kredīta.
Somijā bagātība un posts ir akmeņi. Meži un tīrumi ir to pilni. Klintīs izcērt ceļus un drupinātos akmeņus izmanto ceļu būvniecībai. Meži ir pilni ogām un sēnēm.
Interesantas un atziņām bagātas bija šīs dienas somu zemē. Tās deva vielu pārdomām par mūsu zemnieku nākotnes iespējām.
