Jauniešu apvienība «Visu Latvijai!» vakar pie Mākslas akadēmijas organizēja protesta akciju Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa aizstāvībai, iebilstot pret akadēmijas studentu rīkoto alternatīvo Ulmaņa pieminekļa projektu konkursu.
Jauniešu apvienība «Visu Latvijai!» vakar pie Mākslas akadēmijas organizēja protesta akciju Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa aizstāvībai, iebilstot pret akadēmijas studentu rīkoto alternatīvo Ulmaņa pieminekļa projektu konkursu.
Kā informējuši akcijas rīkotāji, tā bija iecerēta, lai «traucētu nelietīgo un zaimojošo orģiju Mākslas akadēmijā».
«Mākslas akadēmijas Lielajā aulā notiek ņirgāšanās par latviešu tautas Vadoni Kārli Ulmani. Vairāki nelieši veidojuši K.Ulmaņa «tēlu» tortes formā, lai maksimāli pazemotu latviešus kā nāciju,» pausts organizācijas paziņojumā, norādot, ka «tas ir bezdievīgs un nelietīgs spļāviens uz latviešu tautas svētumiem, tas ir pazemojums visai latviešu jaunatnei, tas pārkāpj visas ētikas normas, un ar to mūsu pacietība ir beigusies.»
«Ziņas» jau rakstīja, ka Mākslas akadēmijas studenti, iebilstot pret formālismu Ulmaņa pieminekļa projektu konkursā, nolēma rīkot alternatīvu konkursu. Vairāk nekā 20 iesniegtie projekti skatāmi izstādē Mākslas akadēmijā. Konkursa darbos Ulmanis attēlots dažādos netradicionālos, modernos un alegoriskos veidos – uz kafijas krūzītēm, iespiests starp diviem dzirnakmeņiem (naidīgām varām), kā torte un citādi.
Mākslas akadēmijas studentu rīkotā konkursa organizators Ernests Kļaviņš laikrakstam «Diena» skaidro, ka pasākuma mērķis ir izzināt, vai «latvieši «pārslimojuši» vajadzību pēc nācijas tēva».
E.Kļaviņu jauniešu apvienības «Visu Latvijai!» aktivitātes izstādes atklāšanā esot uzjautrinājušas, turklāt arī tās pievērš uzmanību nācijas tēva problemātikai. «Viņi turpina diskusiju,» tā apvienības centienus komentēja izstādes idejas autors.
«Ziņas» jau informēja, ka par Latvijas brīvvalsts pirmā premjera un pēdējā pirmskara prezidenta Kārļa Ulmaņa labāko pieminekļa projektu atzīts tēlnieka Ulda Kurzemnieka izstrādātais «Ulmanis labības laukā». Pieminekli paredzēts izveidot un arī uzstādīt līdz nākamajam gadam, kad atzīmēs prezidenta 125. dzimšanas dienu.
