Tagad kauli un citi atlikumi, kas paliek pāri pēc gaļas pārstrādes, labākajā gadījumā tiek aprakti, sliktākajā izmesti mežā.
Tagad kauli un citi atlikumi, kas paliek pāri pēc gaļas pārstrādes, labākajā gadījumā tiek aprakti, sliktākajā izmesti mežā. Latvijā nav neviena ES prasībām atbilstošu dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu savākšanas, pārstrādes un iznīcināšanas uzņēmuma. Augsta līmeņa utilizācijas rūpnīcas pagaidām nav arī Igaunijā un Lietuvā. Cilvēki ir uztraukušies: ja Latvijā būs vienīgais šāds uzņēmums Baltijā, vai uz mūsu valsti vedīs atkritumus no kaimiņvalstīm?
Kur glabās gaļas pārstrādes atkritumus?
Latvijā ir tikai 18 zema riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes uzņēmumu. Tie atrodas dzīvnieku izcelsmes pārtikas ražošanas uzņēmumos un pārstrādā tikai attiecīgā uzņēmuma ražošanas procesā radušos atkritumproduktus.
Pēc Latvijas un Dānijas kopprojekta «Pirmsprojekta pētījums dedzināšanas rūpnīcas izveidē» informācijas, 2000. gadā dzīvnieku izcelsmes atkritumu kopējais daudzums (nobeigušies dzīvnieki, atkritumi no kautuvēm, gaļas, zivju pārstrādes, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem u.c.) bija 38 000 tonnu. Tā kā atbilstoša pārstrādes un iznīcināšanas uzņēmuma nav, pašreiz tos aprok šim nolūkam speciāli paredzētās vietās.
Valstī ir jānodrošina augsta riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu savākšana un iznīcināšana, kā arī jāparedz specifisko riska dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu iznīcināšana. Pretējā gadījumā pret Latviju var tikt vērsti tirdzniecības ierobežojumi ar citām valstīm, skaidroja ZM preses sekretāre Dagnija Muceniece.
Arī Eiropas Komisijas (EK) atzinumā par Latvijas pozīciju nostājai ES ir norādīta nepieciešamība atrisināt jautājumu par dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu savākšanu, pārstrādi un iznīcināšanu.
Latvija ir iestrādājusi Eiropas Padomes direktīvas «Par veterinārajiem noteikumiem, dzīvnieku izcelsmes atkritumu savākšanai un pārstrādei, to izvietošanai tirgū un slimību izraisītāju klātbūtnes novēršanai dzīvnieku vai zivju izcelsmes barībā» prasības nacionālajā likumdošanā – Ministru kabineta noteikumu projektā «Dzīvnieku izcelsmes atkritumproduktu pārstrādes un iznīcināšanas kārtība», ko ir akceptējusi valdības komiteja. Zemkopības ministrija (ZM) uzskata, ka prasību ieviešanai ir nepieciešams pārejas periods līdz 2005. gada 1. janvārim. Tātad līdz tam ir jāuzbūvē dzīvnieku izcelsmes atkritumu produktu dedzinātava
Zemkopības ministrs Atis Slakteris maijā Saeimas deputātiem uzsvēra, ka tad, kad būsim ES, Latvijai būs nepieciešama šāda dedzinātava, un «ticamākais, nākotnē tā būs nepieciešama pat tad, ja arī nebūsim ES valsts».
Turklāt EK Latviju ir iekļāvusi riskantāko valstu vidū, kur var tikt konstatēta liellopu spongiozā encefalopātija (BSE), jo pēdējo četru gadu laikā no zemēm, kur tika atklāta govju trakuma slimība, ievedām aptuveni 700 šķirnes jaunlopu… «Kaut arī Latvijā nav konstatēts neviens saslimšanas gadījums ar BSE, mēs nedrīkstam izslēgt šādu iespēju,» sacīja ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktors Viktors Grapmanis.
ZM speciālisti ir izstrādājuši vairākus variantus.
«Viens ir būvēt dedzinātavu, kas ir nepieciešama augsta riska dzīvnieku atlieku iznīcināšanai, piemēram, infekcijas slimību gadījumā. Tajā varētu sadedzināt arī specifiska riska produktus, piemēram, ar BSE slimus lopus. Vēl viens variants ir apvienot šo dedzinātavu ar kaulu miltu ražotni, bet, tā kā ES ir aizliegts tos izbarot lopiem, tad arī mums tas pagaidām nav aktuāli, lai gan kaulu miltu ražošana padarītu šo pārstrādes rūpnīcu finansiāli izdevīgāku,» sacīja V.Grapmanis.
Par to, kāds variants Latvijai ir pieņemamāks, lems valdība.
Būvēs par PHARE, valsts un gaļas pārstrādātāju naudu
Dedzinātavas projekta izmaksas tiek lēstas ap 3,5 miljoni latu, ja rūpnīca tiek uzcelta vietā, kur jau ir komunikācijas un pievedceļi. Ja tā būs jābūvē neapgūtā vietā, tad izmaksas var dubultoties. 10 miljoni latu vai dolāru (atkarībā no infrastruktūras attīstības) būtu vajadzīgi tad, ja tiek būvēts viss komplekss, ieskaitot kaulu miltu ražotni. V.Grapmanis informēja, ka ir panākta iepriekšējā vienošanās ar EK par «PHARE 2002» programmas līdzekļu piešķiršanu utilizācijas rūpnīcas būvniecībai Latvijā. Kā papildu finansējumu daļu plāno segt Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācija, daļu – valsts.
Pagaidām nav izlemts, vai rūpnīca būs privāta vai valsts. (PHARE atbalsts gan solīts tad, ja tā ir valsts.) Tomēr V.Grapmanis neizslēdza iespēju, ka tā varētu būt privāta, kā tas ir vairākās valstīs.
Ir bijuši priekšlikumi, kur varētu būvēt šādu rūpnīcu, taču vieta vēl nav izvēlēta. Vispirms projekts ir jāsaskaņo ar pašvaldību un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
Gaļas pārstrādātāji ieinteresēti
Par dedzinātavas būvniecību jau ir ieinteresējušies vairāki gaļas pārstrādes uzņēmumi. Mazo gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas priekšsēdētājs Aivars Meija skaidro, ka tad, kad tiks pieņemta attiecīga likumdošana, kas pieprasīs no gaļas pārstrādes uzņēmuma nodot sadedzināšanai attiecīgu daudzumu atlieku, ņemot vērā tā saražoto izstrādājumu apjomu, uzņēmumi būs spiesti pirkt šo pakalpojumu. Atkritumu dedzinātavas īpašnieks vai to apkalpojošais uzņēmums gūs ienākumus.
Savukārt V.Grapmanis domā, ka gaļas pārstrādes uzņēmumu interese lielākoties ir saistīta ar iespējamo kaulu miltu ražošanu.
Dedzinātavu nedrīkstēs būvēt, kur vien kādam ienāks prātā. Tā nevarēs atrasties apdzīvotu vietu, ūdenstilpju, automaģistrāļu tuvumā. Arī rūpnīcas celtniecībai un darbībai ir izvirzītas ļoti stingras prasības. Kaut gan ir modernas filtrēšanas tehnoloģijas, jārēķinās, ka tomēr tās apkārtnē gaiss nebūs tas labākais.
Vai Latvija tiks pārvērsta par atkritumu savāktuvi?
Uzklausot A.Slaktera skaidrojumu par dzīvnieku atkritumu dedzinātavu, Saeimas deputāti bija uztraukušies, ka Latvija var pārvērsties par lielu atkritumu izgāztuvi.
«Lielas krātuves bīstamiem atkritumiem – Latvijā, radioaktīvie atkritumi – Latvijā, lopu dedzinātava – Latvijā. Bet tādas nav ne Igaunijā, ne Lietuvā! Kāpēc tas vienmēr notiek Latvijā?» sašutis jautāja deputāts Leons Bojārs.
A.Slakteris uzsvēra, ka vismaz tajos jautājumos, kas attiecas uz ZM, tā nav, jo, tiekoties ar Baltijas valstu ministriem «Agrobalt» izstādē Viļņā, no igauņu puses atskanējuši piedāvājumi attiecībā uz suliņu pārstrādi Baltijas mērogā. Dzīvnieku atkritumu dedzinātava «dotu iespēju lētāk veikt nepieciešamās apstrādes un pārstrādes vai arī kaitīgo pārpalikumu likvidāciju. Tāda rūpnīca maksā diezgan dārgi, un ir izskatīti varianti, ka tas varētu būt tiešām Baltijas mēroga uzņēmums. Taču man liekas pilnīgi nepieņemami, ka Latvija kādā vienā nozarē savāc visus atkritumus un dedzina. Konsultāciju firma, kas pētīja šo projektu, tiešām piedāvāja Baltijas valstīm būvēt vienu rūpnīcu. Latvija, apsverot iespējamās sekas, atteicās no šāda varianta tālākas izstrādes. Eiropā ir uzliesmojusi mutes un nagu sērga un sūkļveida encefalopātija, kas padara grūtāk iedomājamu projektu, ka dzīvnieku atkritumus varētu vest no citām valstīm, jo tādējādi paaugstinās risks to tomēr ievest arī mūsu valstī. Tāpēc ārvalstu atkritumu utilizācijai rūpnīca netiks izmantota,» sacīja A.Slakteris.
Toreiz deputāts L.Bojārs ministram iebilda, ka vai tad visā ES tādas dedzinātavas nav, ja jau lopus sērgas uzliesmojuma laikā dedzināja atklātās tranšejās, kā to varēja redzēt televīzijā.
A.Slakteris skaidroja, ka ES šādas dedzinātavas ir, bet tur tiek dedzināti tie atlikumi, kas rodas, lopus pārstrādājot. «Tādā krīzes situācijā, kad uzliesmojusi nagu sērga un lopi jālikvidē lielos apjomos, tik lielu dedzinātavu nav,» sacīja ministrs.
Arī V.Grapmanis apstiprināja, ka pašlaik netiek apspriests, vai uz Latviju dedzināt tiktu vesti dzīvnieku izcelsmes atkritumprodukti no citām valstīm, lai gan ES valstīs tāda prakse tiešām ir.
Līdzīga profila rūpnīcas ir katrā ES dalībvalstī, un Latvijai kā ES kandidātvalstij ir jārēķinās ar EK vēlmi nodrošināt utilizācijas pasākumus atbilstoši ES normatīvo dokumentu prasībām. Lietuvā un Igaunijā, kā arī vairākās citās kandidātvalstīs situācija ir līdzīga, un arī tur tiek plānota darbojošos rūpnīcu rekonstrukcija vai jaunu celtniecība, teikts ZM atbildē Saeimas deputātiem.
