Esam saņēmuši vairākas vēstules, kurās lasītāji izsaka bažas par pilsētā augošo koku likteni.
Esam saņēmuši vairākas vēstules, kurās lasītāji izsaka bažas par pilsētā augošo koku likteni.
Atbild Jelgavas Komunālās pārvaldes ainavu arhitekts Andrejs Lomakins: «Jelgavā uzskaitē ir vienpadsmit dižkoku, no kuriem lielākā daļa ir valsts nozīmes. Daudzi koki par «dižiem» var kļūt drīzumā, tāpēc rūpēties par tiem jāsāk laikus. Diemžēl, tāpat kā cilvēkiem, arī kokiem ir savs mūžs – tie slimo, satrūd, var nogāzties, apdraudot garāmgājēju, automašīnu un ēku drošību.
Dižkokus uzrauga Vides pārvalde, ar kuru jāsaskaņo katra darbība ar tiem un to tuvumā. Problēmas rodas, ja dižkoks aug uz privātzemes un tas saimniekam nav vēlams. Tādā gadījumā jāvienojas par šo koku apsaimniekošanu, izmantojot iespējamos zemes nodokļu atvieglojumus. Taču ir saimnieki, kas ir lepni par šādu koku uz savas zemes, novērtē tā nozīmi. Tieši tādi cilvēki dzīvo 6. līnijā un priecājas par liepu, kas ir valsts nozīmes dižkoks.»
Diemžēl ne vienmēr protam sadzīvot ar šādiem apbrīnas vērtiem «kaimiņiem». Lūk, ko «Ziņu» lasītājs raksta par koku, kas aug pretī mājai J.Asara ielā 7: «Kaut arī liels vecums, koks ir dzīvs, zaļš un nostāvētu vēl ilgus gadus, ja vien paši cilvēki to nepostītu. Vienā pusē gar koku bieži brauc automašīnas. Senāk tur auga zālīte, tagad ir izbraukāta bedre un sāk jau rēgoties ārā kailas saknes. Pie koka nolikta liela atkritumu tvertne, kas agrāk stāvēja 7. nama sētā šķūnīša galā. Katru dienu braucošā atkritumu savācējmašīna nenāk tam par labu…»
Andrejs Lomakins stāsta: «Šī ir Kanādas apse. Blakus kokam bija piestiprināta zīme, kas norādīja, ka tas ir dižkoks, bet ātri vien tā tika norauta. Zīmi paredzēts atjaunot, taču – cik ilgi tā tur atradīsies. Pērn apsei bija nolūzis zars, kuru nozāģējām, taču tas liecina par to, ka koks ir iztrunējis. Likumā noteikts, ka dižkoka vainaga robežās netiek atļautas nekādas saimnieciskas darbības. Par iebraukšanu koka zaļajā zonā autovadītājus ir tiesīga sodīt Municipālā policija. Jebkurā gadījumā centīsimies šo jautājumu atrisināt, taču jāņem vērā, ka arī pats ceļš atrodas zem apses vainaga.»
Citā vēstulē lasītāja jautā, vai nevar J.Čakstes bulvārī apzāģēto veco apšu stumbrus nozāģēt pavisam, lai tie netraucētu augt jaunajām kļavām. Kā skaidro A.Lomakins, šie stumbri apzināti netiek nozāģēti pilnībā, lai jaunie kociņi nebūtu tik uzkrītoši redzami un tādā veidā kaut nedaudz pasargāti no iznīcināšanas. Vecos stumbrus paredzēts izzāģēt pēc trīs gadiem, kad kļavu aleja būs paaugusies.
J.Čakstes bulvārī rekonstrukcija ir paredzēta arī posmā no peldbaseina līdz Driksas tiltam. Šajā daļā liepas ir vecas un bojātas, kas rada draudus cilvēku drošībai. Pakāpeniski koki tiks atjaunoti, un vecos jau šoziem sāks izgriezt. Ar laiku šo vietu ir paredzēts labiekārtot, lai tā kļūtu par pilsētnieku iemīļotu pastaigas vietu.
