Mediķu profesija bieži tiek minēta kā viena no svarīgākajām pasaulē.
Mediķu profesija bieži tiek minēta kā viena no svarīgākajām pasaulē. Šoreiz gan runa nebūs par to, cik «novērtēta» tā ir mūsu valstī, bet par to, ka vietām pasaulē, šajā gadījumā Apvienotajā Karalistē, valdošais ārstu (vismaz labu) trūkums novedis pie tā, ka praktizējošo mediķu darba laiks, ignorējot senu prātulu «Ja cilvēks pārstrādājas, tad viņš nomirst», piespiedu kārtā ievērojami «pagarinājies».
Lielbritānijā veiktā Karaliskās ārstu kolēģijas (KĀK) pētījuma laikā konstatēts, ka mediķi, kuri izveidojuši veiksmīgu karjeru un kuriem ir stabils pacientu loks, nedēļā strādā vidēji divdesmit vienu stundu virs «normas». Ja ārsti strādātu tikai «normālu» darba laiku, būtu nepieciešami papildu kadri. Taču, tā kā tie «apkārt nemētājas», tad, lai tiktu nodrošināta pienācīga medicīniskā aprūpe, piespiedu virsstundas ir neizbēgamas.
Līdzās lielajam darba slodzes palielinājumam novērojama vēl kāda tendence – ar katru gadu palielinās to mediķu skaits, kas izsaka vēlēšanos pensijā doties priekšlaikus un līdz noteiktajam pensijas vecumam – 65 gadiem – strādāt plāno tikai desmitā daļa ārstu.
Analizējot pētījuma rezultātus, jāatzīst, ka mediķu slodze tiešām ir milzīga. Piemēram, tādu specialitāšu kā gastroenteroloģijas un elpošanas slimību ārsti 24 stundas nedēļā velta darbam savā specialitātē, 11 stundas – vispārīgajai medicīnai un 23 stundas – blakuspienākumiem, ieskaitot administratīvās lietas un jauno ārstu apmācību. Bieži mediķi papildus pilda arī mācību iestāžu dekānu pienākumus. KĀK pārstāvji informē – kaut arī ārstu konsultantu skaits Anglijā, Velsā un Ziemeļīrijā pagājušajā gadā ir audzis par 4,6%, speciālistu vienalga nepietiek, piebilstot, ka pieredzējuša ārsta pamatalga ir piecdesmit tūkstoši sterliņu mārciņu gadā (sapnis Latvijai…). Lai risinātu samilzušo kadru trūkuma problēmu, strādāt tiek aicināti speciālisti no citām valstīm, vietējie nereti tiek pierunāti pelnītā atpūtā doties vēlāk, nekā viņi paši to vēlētos, daļa no pensionētajiem ārstiem piekrīt strādāt uz pusslodzi.
Situāciju, kad novērojams akūts ārstu trūkums, komentē Rodnijs Bērnems, KĀK Medicīniskā darbaspēka apvienības direktors: «Tas ir arī morāli grūti, vairs nav iespējams pienācīgi ievērot darba disciplīnu, attiecīgi pazeminās darba kvalitāte. Ja ārsts ir noguris, sarūk viņa darba spējas, pēc garajām darba stundām vairs nav iespējams sakarīgi domāt. Bez tam pacientiem, kas ieradušies pie ārsta, palīdzību var iznākt ilgāk gaidīt, jo pieņemšana var aizkavēties kāda nopietnāka gadījuma dēļ.»
Neapmierināti ir arī pacienti. Pacientu asociācijas izpilddirektors Maiks Stouns piekrīt, ka pārstrādājušies ārsti cilvēkiem palīdzēt nevar: «Notiek tas, ko mēs jau sen paredzējām. Ir ārkārtīgi liela nepieciešamība pēc papildu darbaspēka medicīnā.»
Veselības departaments ir apsolījis, ka tuvākajā laikā (līdz 2004. gadam) darbu sāks septiņarpus tūkstoši jaunu medicīnas konsultantu. «Mēs gan ceram, ka tuvāko desmit gadu laikā mediķu skaits palielināsies par 50%,» piebilst Stouns.
Valdība papildus paredzējusi arī līdzekļus 250 miljonu sterliņu mārciņu apmērā jauno ārstu apmācības izdevumu segšanai. Tas ir lielākais līdzekļu papildinājums, kāds jebkad šādam nolūkam piešķirts. Ieinteresētās puses cer, ka tas palīdzēs ne tikai piesaistīt zināmu skaitu pašreizējo un topošo medicīnas speciālistu no ārvalstīm, bet arī jau tuvākajā laikā ievērojami samazināt mediķu darba stundu skaitu.
