Savienoto Valstu armijas specvienības uzlidojumu aizsegā Afganistānā sākušās sauszemes operācijas.
Savienoto Valstu armijas specvienības uzlidojumu aizsegā Afganistānā sākušās sauszemes operācijas. Lai aizstāvētos pret ASV desantniekiem, talibi jau sākuši iedzīvotājiem izsniegt ieročus. Savukārt «Taleban» režīma raidītā raķete trāpījusi opozīcijas kontrolētās pilsētas Čarikovas tirgū, kas tobrīd bijis cilvēku pārpildīts. Pentagona amatpersonas izteikušas cerību, ka visas iecerētās militārās operācijas tiks pabeigtas jau līdz 17. novembrim – dienai, kad musulmaņu valstīs sākas svētais mēnesis jeb Ramadans. Tomēr aizsardzības ministrs Donalds Ramsfelds pieļāvis, ka vajadzības gadījumā uzlidojumi varētu tikt arī turpināti.
Pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē Centrālā Izlūkošanas pārvalde saņēmusi pavēli nogalināt konkrētu personu – šajā gadījumā teroristu Osamu bin Ladenu –, un Afganistānā sāktas vērienīgas bandītu barveža medības. Lai arī izlūkdienests apgalvo, ka zina, kurā apvidū meklējamais mīt, viņa atrašanu kavē ne vien apzinātās teritorijas platība, kas ir pamatīgas «miljonu pilsētas» lielumā, bet arī tas, ka šajā apvidū ir papilnam pazemes alu un bunkuru.
Amerika pretterorisma cīņā ir cietusi pirmos zaudējumus, bojā gājuši un ievainoti vairāki kājnieki, bet Pakistānas teritorijā nogāzies kara helikopters. Tas gan pagaidām tiek uzskatīts par nelaimes gadījumu. Cita armijas lidaparāta atlūzas atrastas Afganistānas kalnos, taču pašlaik nav īstas skaidrības, vai tas notriekts pēdējās nedēļās veikto militāro manevru laikā, kā bravurīgi apgalvo «Taleban» pārstāvji, vai, neveiksmīgi nosēžoties, atlūzušas atsevišķas lidaparāta detaļas. Uzlidojumu laikā nav izpalikušas arī ASV raksturīgās militārās kļūdas, un viena no bumbām trāpījusi tādā absolūti nemilitārā objektā kā… veco ļaužu pansionāts. Tajā pašā laikā Pentagonā tiek uzskatīts, ka Afganistānā jau ir izdevies iznīcināt visas teroristu mācību nometnes.
Vašingtonā mīklainos apstākļos miruši divi Kapitolijam pienākošo sūtījumu pasta nodaļas darbinieki. Kā visticamākais nāves cēlonis tiek minēta kāda no Sibīrijas mēra formām. Bez tam postošā slimība jau sasniegusi arī Balto namu, un profilaksei pakļauts viss tās personāls.
Divu lielvalstu – Krievijas un Amerikas – līderi Džordžs Bušs un Vladimirs Putins, pēc pašu izteikumiem, likuši pamatus jaunām abu valstu attiecībām, kuru uzlabošanos īpaši sekmējusi pretterorisma cīņa. Paradoksāli, ka bija jānotiek traģēdijai, lai divas lielvaras vairs netiktu uzskatītas par savstarpēji naidīgām. Nesenās tikšanās laikā abi prezidenti vienojušies par bioloģisko, ķīmisko un kodolieroču izmantošanas ierobežošanu, kā arī par abu valstu arsenālā esošo ķīmisko nāves nesēju iznīcināšanu.
ANO kara noziegumu tribunālam brīvprātīgi pieteicies kādreizējais Dienvidslāvijas ģenerālis Pavle Strugars. Atvaļinātā militārpersona tiek apsūdzēta kara noziegumos, kas tika pastrādāti Horvātijas kara laikā pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Hāgas tribunāla cietumā tiesu jau gaida vairākas bijušās augsta ranga Dienvidslāvijas militārpersonas, viņu vidū arī gāztais diktators Slobodans Miloševičs.
Berlīnē aizvadītas galvaspilsētas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas. Laurus tajās plūkusi Sociāldemokrātiskā partija, kuru pārstāv arī pašreizējais (un, visticamāk, arī nākamais) pilsētas mērs Klauss Vovereits, iegūstot nepilnus trīsdesmit procentus balsu. Vislielāko neveiksmi piedzīvojusi Kristīgo demokrātu savienība (KDS), kuras reitingu savulaik krietni samazināja kādreizējā kanclera Helmuta Kola nelikumīgo ziedojumu skandāls. Vēlēšanās KDS ieguvusi gandrīz divkārt mazāk balsu nekā iepriekšējās vēlēšanās pirms diviem gadiem.
Beidzot, šķiet, tomēr ir noticis ilgi gaidītais vēstures «pagrieziens», un Īru republikāņu armija (ĪRA) ir sākusi atbruņošanās kampaņu. Uz to Ziemeļīrijas miera procesa glābšanas nolūkā pamudinājis ĪRA politiskā spārna «Sinn Fein» līderis Džerijs Adamss.
Pēc Izraēlas tūrisma ministra slepkavības armija iebruka palestīniešu kontrolētajās teritorijās un valdība pieprasīja atrast slepkavas un izdot viņus tiesāšanai. Kaut gan palestīniešu pašpārvalde arestējusi vairākus radikālo grupējumu kaujiniekus, Izraēlas premjers Ariels Šarons uzsvēris, ka bruņotie spēki no palestīniešu teritorijām, par spīti ASV prasībai, netiks izvākti līdz brīdim, kamēr nebūs izdoti ministra nonāvētāji.
Protestējot pret zemajām darba algām, Maķedonijas galvaspilsētas Skopjes ielas un ceļus bloķējuši strādnieki. Tiek pieprasīta darba samaksas paaugstināšana līdz 10 000 denāriem (aptuveni 90 latiem) un finansiāls valsts atbalsts maksātnespējīgajiem uzņēmumiem. Maķedonijā puse no darbspējīgajiem iedzīvotājiem ir bezdarbnieki, un aizdomas par viņu rindu drīzu papildināšanos pastiprina fakts, ka vairāki valsts uzņēmumi ir bankrota priekšā.
Traģiska autoavārija notikusi vairāk nekā 16 kilometru garajā Šveices Gotharda tunelī. Sadursmi izraisījusi kāda kravas mašīna, kas riepas plīsuma dēļ kļuvusi nevadāma. Pēc tam noticis uzliesmojums un sākušas degt viena no avārijā iesaistītajiem furgoniem vestās riepas un mākslīgās šķiedras pārklāji, radot necaurredzamus dūmu mutuļus. Tiek lēsts, ka bojā gājušo skaits varētu sasniegt pat divdesmit cilvēku, par pazudušiem pasludināti astoņdesmit.
