Mūsdienās ikvienam zinātkāram lasītājam ir iespēja skatīt un iegādāties dažādām nozarēm un interesēm veltītu daudzkrāsainu, ne vienā vien valodā izdotu grāmatu klāstu.
Mūsdienās ikvienam zinātkāram lasītājam ir iespēja skatīt un iegādāties dažādām nozarēm un interesēm veltītu daudzkrāsainu, ne vienā vien valodā izdotu grāmatu klāstu. It kupls izdevumu skaits tiek sniegts arī latviešu valodā.
Ceļš uz latvisko grāmatu sākās 1550. gadā ar pirmo iespiesto un publicēto latviešu valodas tekstu (tā sauktā Hāzeništera tēvreize) un pirmo iespiesto grāmatu 1585. gadā – Kanīzija katķismu. Vajadzēja paiet vairāk nekā divsimt gadskārtām, kad līdzās garīga satura grāmatām parādījās pirmais skaidrojošais populārzinātniskais izdevums. Par to jāpateicas diviem tā laika augstākās zinības guvušajiem vīriem, kuru dzīves ceļš sācies Zemgales pusē, un tur bijis arī viņu darba lauks. 18. gadsimta sākumā, pateicoties Krievijas imperatora Pētera I jau bērnībā Maskavas ārzemnieku ciematiņā Kukujā iegūtajai rietumnieciskās – vāciskās kultūrziņas – mīlestībai, iekarotās Igaunijas un Vidzemes baltvācu muižniecība ātri vien ieguva vietu Krievijas caru galmā un tam tuvajās rindās.
Bet kurzemniekiem vajadzēja brīdi pagaidīt, līdz hercoga atraitnei Annai Ionovnai uz impērijas galvaspilsētu devās tuvākais kambarkungs Ernsts Bīrons ar saviem draugiem. Viņu vidū – arī kāds tam laikam labi izglītots un enerģisks vīrs.
Johans Albrehts Korfs (Korff) dzimis 15. gadsimta beigās no Vestfāles Vācijā ieceļojošā Reņģes muižas īpašnieka ģimenē 1677. gada 30. novembrī. Pamatizglītību guvis mājas apmācībā, studējis Jēnas Universitātē, dienestu pie hercogienes Annas Ionovnas sācis kā kamerjunkurs. Pēterburgā nonācis jau 1726. gadā un pateicoties hercogienes kļūšanai par Krievijas troņa saimnieci, kā arī E.Bīrona labvēlībai, kuru veicināja 1733. gadā izdotais vēstījums «Lob – und Abdanckungsrade bei dem Grabe des Herren C.von Biron». Tas pierādīja Kalnciema sīkmuižnieka dēla dižciltību un pavēra durvis uz bruņniecības kāpnēm un hercoga titulu. Neapšaubāmi, arī pateicoties paša gaišajam prātam, viņš kļuva par impērijas valstsvīru, diplomātu un Zinātņu akadēmijas pirmo personu. Krievijas zinātnes vēsturē A.Korfs atradis vietu ne tikai kā vienas no plašākajām (30 000 grāmatu) bibliotēkām īpašnieks, bet arī kā persona, kas prata palīdzēt izvirzīties un izglītot. Viņš arī veicinājis zinātņu gudrinieka Daniela Bernulli grāmatas «Hidrodinamika» izdošanu, kurā pirmoreiz pasaulē aprakstīta gāzu kinētiskā teorija.
Pēc 1737. gada E.Bīrons lēnām «izēd» savu novadnieku un jaunības draugu no impērijas augstās sabiedrības. Vēstures avoti tieši nemin iemeslu, acīmredzot A.Korfs bijis nopietns konkurents uz … ķeizarienes sirds dāsnumu.
1740. gadā Annai Ionovnai aizejot citā pasaulē, E.Bīrons ar līdzgaitniekiem tika izsūtīts uz Krievijas nostūri un gadu simtiem valsts vēsturē pieminēts ne ar labākajiem apzīmējumiem, līdz pavisam nesen vēsturnieki atzinuši, ka Kurzemes hercogs devis arī vērā ņemamu labumu – bijis nopietnas zirgkopības pirmsācējs impērijā.
Bet A.Korfs 1740. – 1746. gadā un 1748. – 1766. gadā ieņem sūtņa vietu Dānijā, divus gadus (1746. – 1748. gadā) Zviedrijā. Varam jautāt – kāds gan bijis zinātņu atbalstītāja un diplomāta devums latviskās grāmatas tapšanas ceļā?
Atbildi sniedz mūsdienu zinātnes vēsturnieks J.Stradiņš: «Nav šaubu, ka Stendera aizraušanās ar dabaszinātnēm un pazīšanās ar Korfu ietekmējušas viņa popularizatora darbību un slavenās «Augstās gudrības grāmatas (1774. g.) tapšanu» («Lielā zinātnes pasaule un mēs» R.,«Zinātne», 1980.)
Latvijas grāmatu izdošanas vēsturiskā personība Gothards Frīdrihs Stenders dzimis mācītāja ģimenē 1714. gada 27. augustā toreizējā Kurzemes hercogistē (tagad Daugavpils rajona Laši). Dzimtas saknes Latvijā nāk no 1633. gada, kādam Kortam Stendersam ieceļojot no Braunšveigas hercogistes Vācijā, kur, pēc dažiem avotiem, ienācis no to laiku Nīderlandes (šodien Brabantes province Beļģijā). Arī uzvārda cilme tuvāka flāmu valodai nekā vācu, un šodienas Briseles telefonu grāmatās var atrast uzvārdu Stenderss.
Pirmās zinības guvis privātskolā Subatē, tad teoloģijas studijas Jēnas un Halles universitātēs, apgūstot arī filosofijas kursu. Augstskolas nav beidzis, paliekot bez akadēmiskā grāda.
Darba gaitu sākumā mājskolotājs Grothusa muižā Lielbērstelē, tad (1742. – 1744. g.) Jelgavas pilsētas skolas pārziņa palīgs, vēlāk mācītājs Lindes – Birzgales draudzē, no 1753. gada Žeimē Lietuvā, kur veic pirmo literāro darbu, latviskojot vācu dzejnieka B.H.Bronkesa odu «Rāms laiks pēc pērkona briesmas» (izdota 1753. gadā Kēningsbergā). No 1759. gada Vācijā – Braunšveigas hercogvalstī – bijis Kēnigsluteras reālskolas rektors, tur iespiesta viņa sagatavotā latviešu gramatika ar vārdnīcu (izdota vēlreiz 1783. gadā – ar vārdnīcu 1789. gadā Jelgavā) – grāmatas, kuras ilgāku laika posmu bija plašākie darbi par latviešu valodu.
Seko bezdarba brīdis, līdz G.F.Stenderu 1763. gada maijā Hamburgā atrod novadnieks A.Korfs un izgādā ģeogrāfijas pasniedzēja vietu Kopenhāgenā, kur izgatavojis divus globusus un piedalījās zinātniskā konkursā par garuma noteikšanu uz jūras. Diemžēl valstī notiek zināmas politiskās izmaiņas un saimniecības lejupslīde, atstājot arī G.F.Stenderu bezdarbniekos.
Pēc A.Korfa padoma devies darba meklējumos uz Pēterburgu (1765. g.), taču darba piedāvājumu Zinātņu akadēmijā nesaņem. Acīmredzot divu iemeslu dēļ: rit ķeizarienes Katrīnas II pirmie valdīšanas gadi, kad mēdz «greizi» skatīties uz Bīrona laikabiedriem un kurzemniekiem, turklāt Stenderam nebija zinātniskā grāda.
1766. gada ziemā ieņem Sēlpils un Sunākstes mācītāja vietu līdz dzīves nogalei 1796. gada 17. maijā, visus šos gadus veltot dažādu grāmatu sacerēšanai latviešu valodā. Šo izdevumu vidū kā savdabīgākā un izcilākā bija viņa populāri zinātniskā «Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas», izdota 1774. gadā Jelgavā un Aizputē sadarbībā ar grāmattirgotāju J.M.Hinci, atkārtoti 1776. gadā un pārstrādātā veidā 1796. gadā (veicis autora dēls Aleksandrs Johans), saglabājot pirmizdevumu pamatprincipus.
«Te pirmoreiz latviski klāstītas dažas filosofijas, fizikas, astronomijas, dabaszinātņu, ģeogrāfijas atziņas, te pirmoreiz mēģināts mīļajiem latviešiem dot kaut druskas no bagātā Eiropas zinātnes galda» – tāds ir J.Stradiņa atzinums mūsdienās, piebilstot «..savā ziņā varētu dēvēt .. par pirmo dabaszinātnisko enciklopēdiju latviešu valodā, kas tāda arī palika turpat vai 100 gadu .. mūsu kaimiņu tautām līdzīgas nebija ne tad, ne gadsimtu vēlāk.» («Etīdes par Latvijas zinātņu pagātni» R.,1982.,138. lpp.).
Jāpaskaidro, ka, piemēram, nodaļa «No dabas likumiem» uzskatāma (pēc šodienu literatūrvēsturnieku vērtējuma) par pirmo filosofisko sacerējumu latviešu valodā, «No pasaules notikumiem un stāstiem» – pirmais laicīgais vēstures apraksts (izmantojot antīko grieķu un romiešu autoru darbus) latviešu valodā, pirmoreiz G.F.Stenders latviski stāsta, ka Saule ir pasaules centrs (tā sauktā Kopernika mācība), izskaidrojot heliocentrisko astronomisko apskatu, bet 1796. gada izdevumā latviešiem tiek skaidrots, kas ir elektrība. Jāpiemin arī plašais Kurzemes un pasaules ģeogrāfijas skaidrojums. Piemēram, par Jelgavu teikts: «Liela – Jelgava ir tas valdīšanas pilsats dēļ ta pagasta, kas pie tās piešķirts, ir aridzan pagasta pilsats. Šis gan drīz vidū Kurzemē pie lielas upes, sešas jūdzes šeit pus Rīgas stāv, kur vairāk nekā desmit tūkstoši iedzīvotāji atronami. .. še iraid tāda augsta skola, kur visas gudrības un skunstes var mācīties..», bet par tālākām zemēm, piemēram, Austrāliju: «..Šī daļa pavisam vēl neir pazīstama. Tie Enģelenderi (t.i., angļi – A.C.) šinīs gados iesūce tur kādus ļaundarītājus, vīrišķus, kā sievišķus, novest, lai tur iedzīvojas, bet no Avīzēm jeb stāstu grāmatām gan maz dzirdēts, kāda viņiem klāšana iraid.»
Par grāmatas vērtību jāpiebilst, ka tā ir pirmā latviešu valodā iespiestā, kas bijusi atrodama starptautiskajā grāmatu tirgū 1774. gadā Leipcigas «Michaelis – Messe».
Pirmā recenzija sniegta Pētera akadēmijas laikrakstā «Mitauische politische und gelehrete Zeitung» 1775. gada augustā – «patiesībā ar šo grāmatu aprūpēti ne vien latvieši, bet arī tie vācieši, kas dzīvo starp zemniekiem laukos…»
No latviešiem pirmais izdevumu vērtējis Fr.Brīvzemnieks «Mājas Viesa» pielikumos publikācijā «Augsti vīri iz zemas kārts, M.Lomonosovs»:
«Stenders ir latviešu Lomonosovs. Stenders pirmais darbojās, mums jaukas dziesmas sacerēdams, valodu kopdams, dabas zinātnības mācīdams. Plašāki ņemot, tādi vīri kā Lomonosovs un Stenders jau nevienai tautai īsti nepieder. Tie ir visas cilvēces spēks un rota un no visas cilvēces cieņā un godā turami.»
