Starp Andra Rāviņa vadītās Domes pozīcijas atbalstītājiem ir arī Jaunās kristīgās partijas deputāts, iepriekšējās Domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Kaminskis.
Starp Andra Rāviņa vadītās Domes pozīcijas atbalstītājiem ir arī Jaunās kristīgās partijas (JKP) deputāts, iepriekšējās Domes priekšsēdētāja vietnieks Juris Kaminskis. Lai arī Latvijas mērogā valdību veidojošās JKP nākotne ir visai neskaidra, J.Kaminiskim ir uz ko atskatīties iepriekšējās Domes darbā un sarunā ar Modri Sprudzānu salīdzināt to, ko dara Dome pašreiz.
Vai Domē pastāv strikta robeža starp pozīciju un opozīciju vai arī tā mainās atkarībā no situācijas?
Domes sēdēs var redzēt, ka šī robeža izpaužas visai strikti. Opozīcija balso «pret» pat jautājumos, kas vairs nav tik globāli. Vienkāršos jautājumos, protams, visi 15 deputāti nobalso «par». Arī attiecībā uz apkuri sociāldemokrāti kādreiz ļoti labi saprata, ka nevarētu būt tāda atslēgšanās, tagad viņi paši iesniedz šādus lēmumprojektus, kaut gan zina, ka no likumības viedokļa tā nav. Domē ir dažādi viedokļi, un tas izpaužas sēžu laikā.
Iepriekšējā Domē tik izteiktas pozīcijas un opozīcijas nemaz nebija. Vairāk bija darbs pēc principa: «kā nu iznāks». Tagad darbs, manuprāt, daudz labāk iet uz priekšu, kaut gan daudz no tā, kas iesākts iepriekšējā Domē, tiek turpināts arī šajā. Tie ir tiltu rekonstrukcijas nobeiguma darbi, arī, es ceru, darbi ar «Dalkia» līdz līguma parakstīšanai un dzīvojamā fonda papildināšanai nepieciešamās mājas pirkšana. Šo darbu rezultāts būs daudz jūtamāks pēc gada vai diviem.
Ja runā par A.Rāviņa vadīto komandu un Domes administrāciju – vai nav tā, ka tagad vairāk tiek strādāts Centra partijas «Latvijas Zemnieku savienība» interesēs? Par piemēru varētu noderēt kaut vai Domes ierosinātais mierizlīgums STU tiesvedībā ar Cukurfabriku.
Ja šī partija pēc vēlēšanām Domē ir pārstāvēta ar četrām vietām… Ja, teiksim, mana partija būtu Domē pārstāvēta ar četrām vietām, tad arī mēs būtu spēlējuši noteicošo lomu un būtu vairāk tendēti pēc iespējas atbalstīt savas partijas uzņēmumus pilsētā. Tā ir gan politika partijas iekšienē, gan arī saistības pret sponsoriem, kas partijai palīdzējuši, kas ir normāla parādība visā pasaulē, ne tikai mūsu valstī. Lobisms pastāv, un es nekā slikta tur neredzu. Vai jūs jau jūtat Domē gatavošanos Saeimas vēlēšanām?
Es varbūt to neredzu no mūsu pozīcijas puses, taču opozicionāru pusē tas ir ļoti labi saskatāms. Atsevišķi deputāti gatavojas Saeimas vēlēšanām. Ir balsojumi, kur «Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā» pārstāvis un sociāldemokrāti balso vienotā frontē, vismaz divi cilvēki katrreiz balso vienādi, un tas kopā ar rakstiem avīzēs ir vērsts uz Saeimas vēlēšanām. Es domāju, ka tad, kad tās paies, opozīcija vairs nebūs uz tāda viļņa un domās daudz konstruktīvāk par pilsētas attīstību.
Kādus pasākumus ir veikusi Domes pozīcija uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, piesaistot Jelgavai jaunus uzņēmumus? Kas ir darīts, lai Jelgavā ienāktu jauni uzņēmumi?
Tam ir vajadzīgs ilgāks laiks. Pirmkārt, jāsakārto pašiem sava infrastruktūra, lai ārvalstu investors varētu ienākt Jelgavā un ieguldīt savus finansu resursus. Es domāju, pašlaik daudz kas tiek darīts uzņēmējdarbības vides sakārtošanā. Ir vairākas pozīcijas, kur tas jau sen ir nokavēts. Piemēram, RAF. Par to vajadzēja lemt pirms diviem trim Domes sasaukumiem. Tagad tiek domāts, kādā veidā rūpnīcā, kuru ir iegādājies jauns īpašnieks, varētu attīstīties uzņēmējdarbība. Mums ir augstskola, ir infrastruktūra, taču jāsakārto tas, kā vēl nav. Manuprāt, jāmeklē tas, kas mums ir tuvāk – vai nu tā ir Krievija, kur nenoliedzami ir lieli finansu resursi (ja ne pašai valstij, tad tās uzņēmējiem noteikti), vai arī tās ir sadraudzības pilsētas, kādas mums ir. Cik es zinu, tuvākajā laikā tiks plānoti uzņēmēju delegāciju braucieni ar Domes administrāciju uz Jelgavas sadraudzības pilsētām, lai meklētu biznesa kontaktus attiecīgajās nozarēs mūsu pilsētā.
Jūsu joma Jelgavā pašlaik ir sporta dzīve. Kādus uzlabojumus var gaidīt ar sportu saistītajā pilsētas materiāltehniskajā bāzē un sporta pasākumu organizēšanas ziņā?
Mēs vēl konkrēti nezinām, kāds būs nākamā gada budžets. Tagad pēc 30 gadiem būsim sakārtojuši nelielo «Daugavas» sporta nama zāli, tā būs tīra, gaiša un patīkama. Ir viens liels projekts, kura realizācija saistīta ar Siltumtīklu problēmas risinājumu – nākamgad vai aiznākamgad (es, protams, ceru, ka nākamgad rudenī) Jelgavā būs liela sporta halle. Paralēli tiek domāts arī par to, kā attīstīt otru pilsētas sporta dzīvei nepieciešamo sporta bāzi – pilsētas stadionu. Tas būs nākamais, par ko jādomā pēc sporta halles uzcelšanas. Iespējams, ka pēc tās uzbūvēšanas sportam būs nepieciešams viens gads atelpas, un pēc tam atkal tiks veikti finansiāli ieguldījumi stadiona rekonstrukcijā. Runājot par sporta pasākumiem, ir jāpalielina finansējums. Protams, naudas ir tik, cik tās ir, tāpēc jānosaka prioritātes. Būtiskākais ir vienas jaunas sporta halles celšana. Attiecībā uz sporta pasākumiem manas intereses ir tādas, lai katrā sporta veidā notiktu atklātie Jelgavas čempionāti, un es pielikšu visas pūles, lai piesaistītu papildu finanses un nodrošinātu kvalitatīvu pasākumu organizēšanu un uzvarētāju apbalvošanu.
Kādēļ pilsētas problēmas tiek risinātas tik lēni? Tilta rekonstrukcija kavējas par mēnesi, arī sarunas ar «Dalkia» atsākās vēlāk, nekā bija sākotnēji plānots, «kurjatņiki» pagaidām stāv kā stāvējuši.
Pirmkārt, problēmu ir daudz un mēs vienlaikus gribam paveikt visu. Ja nopietni varētu pieķerties vienai problēmai, atrisināt to un tad plānveidīgi virzīties uz priekšu, būtu citādi. Tagad Dome redz visus sasāpējušos jautājumus pilsētā, un nu tie ir jārisina, bet līdzekļu trūkst. Līdz ar to tiek meklēti lētākie varianti, lai būtu pēc iespējas lielāks efekts. Bet tā nekad nenotiek. To pierāda arī celtniecības darbi 5. vidusskolā, kas tiek finansēti no Pasaules Bankas piešķirtajiem līdzekļiem. Lētākā firma ir dabūjusi šo pasūtījumu, un, lūdzu, darbi ir ļoti aizkavējušies. Ne vienmēr lētākais ir tas labākais.
Otrkārt, runājot par tiltu, negribu noliegt to, ka zināmā mērā arī manas vainas dēļ iepriekšējai Domei vajadzēja rekonstrukcijas darbus sākt agrāk, jo rudenī tie nevirzās uz priekšu tik ātri un kvalitatīvi. Un atkal – tas lētākais variants. Turpmāk Domei vairāk būtu jāņem vērā nevis lētums, bet darbu kvalitāte. Varbūt šī firma arī nebija labākā. Problēma ir tā, ka visu darām pēc maka biezuma.
Kā jūs vērtējat JKP izredzes nākotnē?
Partijai ir savs elektorāts, taču pašlaik nav nekādu JKP vadības aktivitāšu. Ir jābūt partijas stratēģijai, lai tā spētu turpmāk eksistēt. Redzu, ka JKP varētu pastāvēt tikai tad, ja sāktu aktīvāk darboties «no augšas», bet nākotnes mērķis JKP ir apvienošanās ar kādu partiju, pretējā gadījumā neredzu, kā JKP varētu pārvarēt 5% barjeru, kas nepieciešams iekļūšanai Saeimā.
