Zemgales attīstības aģentūra sadarbībā ar Reģionālo fondu organizēja semināru novadu pašvaldībām un uzņēmējiem.
Zemgales attīstības aģentūra sadarbībā ar Reģionālo fondu organizēja semināru novadu pašvaldībām un uzņēmējiem par īpaši atbalstāmo reģionu programmas līdzšinējo pieredzi un turpmākajām aktivitātēm, kā arī valsts institūciju, pašvaldību un uzņēmēju sadarbību reģiona attīstības labā.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilga Preimate norādīja, ka faktiski visa Latvija ir viens atbalstāms reģions, bet reāli šī programma aptver tikai 15 procentu valsts iedzīvotāju. Zinot valsts budžeta situāciju, arī finansējums īpaši atbalstāmajiem reģioniem ir ierobežots. Nākamgad Reģionālajam fondam aizsākto projektu tālākai virzībai paredzēti 800 tūkstoši latu, bet jaunu atbalstam – tikai 192 tūkstoši latu, lai gan vajadzības sasniedz 700 tūkstošus.
Runājot par Zemgali, valsts sabiedrības «Reģionu attīstība» izpilddirektore Aija Bauere atgādināja, ka 1997. gadā, kad sāka darboties īpaši atbalstāmo reģionu programma, mūsu reģions tika uzskatīts par labu. Bet tagad situācija ir pasliktinājusies un, ņemot vērā teritorijas attīstības indeksu, atbalstāmās statuss piešķirts vairāk nekā 30 Zemgales pašvaldībām, kas veido ceturto daļu no pašlaik piešķirtā īpaši atbalstāmo pašvaldību īpatsvara valstī. A.Bauere vērsa uzmanību uz to, ka šo reģionu uzņēmēji var iegūt atbalstu ieguldījumam uzņēmuma statūtkapitālā (līdz šim to izmantojis viens uzņēmums Balvos) vai saņemt subsīdijas kredītprocentiem, pēc kā bijis vislielākais pieprasījums (noslēgti 599 līgumi). Savukārt pašvaldības no Reģionu fonda var saņemt līdzdalības finansējumu infrastruktūras attīstībai un uzņēmējdarbību veicinošiem pasākumiem, piemēram, informācijas un biznesa centru izveidei. Nozīmīga ir ekonomiskās izglītošanas programma – faktiski visi atbalstāmo pašvaldību pārstāvji un to teritorijās reģistrētie uzņēmēji, kas izteikuši vēlēšanos, ir apmācīti dažādu projektu sagatavošanai un izstrādei.
Kopš programmas darbības sākuma valsts tajā investējusi trīs miljonus latu. Tajā pašā laikā no uzņēmējiem, kas izmantojuši piedāvātās iespējas, piesaistīti 55 miljoni latu, un tas apliecina, ka uzņēmēji, sajūtot reālu atbalstu, izdara nesalīdzināmi vairāk un efektīvāk.
Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārstāvji semināra dalībniekus iepazīstināja ar savām uzņēmējdarbības veicināšanas iespējām («Ziņas» jau rakstīja par bankas mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas programmu). Latgales attīstības aģentūra izklāstīja savu pieredzi reģiona attīstības problēmu risināšanā, bet vidzemnieki iepazīstināja ar reģiona attīstības programmas pirmo redakciju. Kurzemnieki runāja par Zemgales un Baltijas jūras piekrastes attīstības aģentūru.
