Statistikas dati par pārmērīgas alkoholisko dzērienu lietošanas izraisītajām sekām Latvijā apliecina akūtu nepieciešamību pēc vienotas valsts alkohola politikas izstrādes.
Statistikas dati par pārmērīgas alkoholisko dzērienu lietošanas izraisītajām sekām Latvijā apliecina akūtu nepieciešamību pēc vienotas valsts alkohola politikas izstrādes.
Pēdējos gados pasliktinājušies vairāki alkohola pārmērīgas lietošanas sekas raksturojoši rādītāji, piemēram, mirstība no ievainojumiem, saindēšanās, noziedzīgajiem nodarījumiem, satiksmes negadījumiem, alkohola psihozēm, alkoholisma, aknu cirozes utt.
Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūras dati liecina, ka saglabājas augsta mirstība no ievainojumiem, saindēšanās un citām ārējās iedarbes sekām (nedabīga nāve). 40 – 50 procentu no visu nedabīgo nāves gadījumu skaita ir saistīti ar alkohola lietošanu. Pēc Narkoloģijas centra 2001. gadā apkopotajiem datiem, satraucošs ir lielais pirmreizēji ar alkoholismu saslimušo sieviešu skaits.
Joprojām daudz ir alkohola reibumā izraisīto transporta negadījumu un izdarīto noziegumu. Saskaņā ar Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegtajiem datiem 2001. gada deviņos mēnešos alkohola reibumā izdarīto noziedzīgo nodarījumu kopskaits bija 5173. Tajos bijusi iesaistīta 5261 persona, pie tam 359 no tām ir bijuši nepilngadīgie. Salīdzinājumā ar 2000. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem, gandrīz visās šajās pozīcijās vērojams apmēram sešu septiņu procentu pieaugums.
Pēc Narkoloģijas centra rīcībā esošās informācijas, aptuveni 30 procentu alkoholisko dzērienu patēriņa veido nelegālā alkohola patēriņš. Tas liecina par nepietiekami koordinētu un mobilizētu valsts struktūru, muitas, policijas un atbildīgo dienestu darbu nelegālā alkohola ieviešanas un tirdzniecības apkarošanā.
