«Es dziedu ar JUMS, pazemotās mātes, skolotāji, medmāsas, pensionāri, ar visiem, visiem, kam satriektas sirdis un noskumis prāts.» (Kaspars Dimiters).
«Es dziedu ar JUMS, pazemotās mātes, skolotāji, medmāsas, pensionāri, ar visiem, visiem, kam satriektas sirdis un noskumis prāts.»
(Kaspars Dimiters)
Ceturtdien, 8. novembrī, pulksten 20 Jelgavas kultūras namā koncerta uzstāsies dziesminieks Kaspars Dimiters.
Kaspars Dimiters dziesmas sacer kopš 15 gadu vecuma. Pirmo kompozīciju raksturs toreizējam padomju režīmam likās bīstams, par ko «čekisti» viņu daudzkārt brīdināja un vairākas dziesmas pat tika aizliegtas radio un TV.
Mainoties režīmiem, citāda kļuva arī K.Dimitera attieksme pret dziesmu, izprotot, ka latviešu popmūzikas tukšuma parādē – šlāgerkanalizācijā – nav jāpiedalās, un viņš sāka rakstīt par laiku, sāpēm, negācijām… par neizdomātu dzīvi. K.Dimiters sevi uzskata par vienīgo sociālo bardu Latvijā. Līdzīgi kā vairums izcilo krievu dziesminieku, arī viņš izdzied to, ko masu kultūra savas aprobežotības dēļ, bet tauta sava apkaunojuma dēļ noklusē.
Bez neoficiāli tautā izklīdušām kasetēm klusāk vai skaļāk iznākuši 10 dziesmu albumi – «Mans kumoss pilsētas baložiem», «Krusta skola», «Puisēns aizlido», «Pēdējais pirāts», «Pirāts atkal burās», «Pārdotie smiekli», «Pakārts parks» (dziesmas teātra izrādēm), «Rīgas laiks», «Sen jau es lidotājs» (audio pielikums tāda paša nosaukuma dzeju krājumam), «Cik smalkā diegā viss karājas», trīs dzeju krājumi – «Krusta skolas grāmatiņa», «Atrodi mani», «Sen jau es lidotājs», kā arī abu minēto libretu grāmatas.
Vēl dažādos laikos sarakstītas dziesmas un teksti teātru izrādēm, rokgrupām un citām vajadzībām.
Ilgus gadus Kaspars Dimiters ir sadarbojies ar komponistu Zigmāru Liepiņu, rakstot libretus operām «Parīzes Dievmātes katedrāle» un «No Rozes un Asinīm», kā arī dziesmu tekstus vairākām programmām.
Oktobra nogalē iznāks K.Dimitera vienpadsmitais albums, kuru ievadīs tituldziesma «Ai, Latvi˙!». Tā noformējums bijis Kaspara māsa Kristiānas Dimiteres pārziņā.
«Albumu «Ai, Latvi˙!» esmu veltījis visiem cilvēkiem, kuri, raugoties mūsu alkatīgās un liekulīgās varas nežēlīgajās rotaļās, ir zaudējuši spēju izdziedāt sāpes paši. Lai dzīvo tā Latvija, kuras vēl nav, bet kura mūsu visu rūgtuma un smeldzes nesta draudīgi tuvojas,» par albumu saka tā autors.
