Vakar Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja valdības pieņemtā budžeta projektu.
Vakar Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja valdības pieņemtā budžeta projektu. Tās vadītājs Andris Bērziņš šo faktu pasniedz kā stingras stājas izpausmi, kā valdības pozīcijas zināmu pārākumu pār Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ekspertu, kas sastādīto budžetu kritizēja kā neatbilstošu SVF prasībām, viedokli, jo, viņuprāt, tiekot paredzēts pārāk liels deficīts – 2,43 procenti.
Vai nu būtu jārunā par valdības uzvaru, vai par SVF ļaušanos tapt pārliecinātiem. Vienošanās ar tā emisāriem panākta: valsts budžeta mūsu valdības izstrādātā versija parlamentā ir akceptēta – gan tikai uz ierobežotu laiku, diviem ceturkšņiem. Ar to būšot gana, lai pārliecinātos, vai mūsu ministru optimisms būs izrādījies argumentētāks par Starptautiskā Valūtas fonda tradicionālo piesardzību.
Jaunais budžets ir valdības versija par to, kā sabalansētas ierobežotās iespējas ar daudzajām vajadzībām: projektā ņemtas vērā visas prioritātes, par kurām iepriekš lemts valdībā.
Pirmkārt, no likumu viedokļa ir izpildītas nepieciešamās prasības valsts aizsardzības finansēšanai, tai atvēlēti 1,75 procenti no iekšzemes kopprodukta. Otrkārt, par 10 procentiem, kā bija solīts, palielināts finansējums izglītībai. Treškārt, papildus esošajiem līdzekļiem par 6 miljoniem latu vairāk dots dažādām ministrijām integrācijai Eiropas Savienībā, lai varētu veidot dažādas institūcijas, īstenot direktīvas, lai, piemēram, laukos varētu saņemt SAPARD naudu. Vairāk nekā par 20 miljoniem latu palielināts veselības aizsardzības finansējums. Pāri par 10 miljoniem latu iedalīts Iekšlietu ministrijai un nedaudz vairāk par 4 miljoniem latu – tiesu sistēmai (papildus citām investīcijām, kuras, piemēram, Nekustamā īpašuma aģentūra paredzējusi pasaules klases standartiem atbilstošas Rīgas apgabaltiesas ēkas būvei Abrenes ielā).
Budžeta veidošanas procesā ievērotas arī tendences pasaules ekonomikā (ASV 11. septembra notikumu kontekstā). Šajā sakarā varam vien priecāties, ka mūsu valsts un arī tās ekonomika nav pārāk apjomīga, lai ļoti sāpīgi ciestu no pasaules kataklizmām. Turklāt mūsu ekonomika, apgalvo A.Bērziņš, esot pietiekami diversificēta, tas ir, sazarota.
Iestrādātais budžeta deficīts nav ne liels, ne mazs, bet uz to piespiedusi pati dzīve: esam iedzīti ES prasību trīsstūrī. No vienas puses, tie ir tā dēvētie Kopenhāgenas kritēriji, kurus ES valstis izvirzīja Dānijas galvaspilsētā. Tie noteic, ka kandidātvalstīm pirmām kārtām jāliek ļoti liels uzsvars uz sociālo drošību – pensiju sistēmu, darba ņēmēju aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumos, informācijas atklātuma nodrošināšanu, personiskās informācijas aizsardzības un līdzīgu sistēmu izveidei. Ja gribam būt ES, mums šiem kritērijiem jāpakļaujas. No otras puses, mums jāpakļaujas Māstrihtas kritērijiem: tie noteic, kādai makroekonomiskajai videi jābūt ES kadidātvalstīs (piemēram, valsts budžeta deficīts nedrīkst būt lielāks par 3 procentiem, inflācija arī nedrīkst pārsniegt trīs procentus). Trešā «trīsstūra» mala ir – mūsu saistības ar SVF. Latvijas valdībai bija prasmīgi jāiekļaujas visos trīs prasību blokos.
Biljarda spēle iesākas ar to, ka ar vienādmalu trīsstūra ietvaru bumbas tiek sakārtotas galda vidū. ES «uzliktajam» trīsstūrim malas nav vienāda garuma, vismaz attiecībā uz to budžeta sadaļu, kas attiecas uz sociālo nodrošinājumu, mūsu valstī šī mala vēl krietnu laiku būs visīsākā. Tādēļ grūti prognozēt, kā «spēles» laikā ripos bumbas, tas ir atkarīgs no spēlētāju prasmes, veiksmes un… bumbu, tas ir, naudas, daudzuma. Taču labi jau arī tas, ka beidzot visas vajadzības un iespējas ir izsvērtas, turklāt ES paģērētā trīsstūra rāmjos.
Spēle var sākties, dāmas un kungi. Atliek cerēt, ka tā būs Latvijai rezultatīva.
