Nekustamā īpašuma speciālisti atzīst, ka šajā jomā vērojama stabilitāte – ar katru gadu palielinās īpašumu piedāvājums, bet arī pieprasījums pēc mitekļiem ir stabils.
Nekustamā īpašuma speciālisti atzīst, ka šajā jomā vērojama stabilitāte – ar katru gadu palielinās īpašumu piedāvājums, bet arī pieprasījums pēc mitekļiem ir stabils.
Tiesa, kaut gan vērojams pakāpenisks īpašumu cenu pieaugums, nekustamā īpašuma pakalpojumu sniedzēju takse palikusi iepriekšējā – pieci procenti no darījuma vērtības. Atšķirībā no Rīgas tos joprojām sedz objekta pārdevējs. Kaut gan daži galvaspilsētas uzņēmumi izrādījuši interesi, jaunas nekustamā īpašuma firmas Jelgavā nav ienākušas. Acīmredzot šejienes tirgus nav tik aktīvs, lai nodrošinātu iztikšanai vajadzīgos apmērus. Tiesa, arī nelielie uzņēmumi daudz neatšķiras no lielajām firmām un nodrošina analogu pakalpojumu kompleksu.
Pircējus atrod arī dārgie dzīvokļi
Nekustamā īpašuma firma «Jēkabs» ir noturīgākā pilsētā – kopš izveides pirms pieciem gadiem tā nav mainījusi nedz telpas, nedz tālruņus. Vienīgi attīstījusies, izveidojot kartotēku un savu interneta mājas lapu, kur gan pagaidām skatāms vienīgi standartteksts. Uzņēmuma īpašnieks nekustamā īpašuma mākleris Aivars Kalniņš atzīst, ka darījumos vērojamas arī jaunas iezīmes. Pēdējā gadā pusotrā pārdošanā parādās dzīvokļi, kur veikts labs eiroremonts – ar autonomu apkuri, paketlogiem, iebūvētām mēbelēm, parketu, burbuļvannu. Šāds miteklis ir mājas vērtē. Pārdošanas iemesli ir dažādi. Viens karjeras dēļ maina dzīvesvietu, cits nepareizi izskaitļojis dārgā remonta izmaksas un, par paņemto kredītu nevarēdams to īsti pabeigt, izstājas no spēles. Pēdējā gadījumā miteklis tiek pārdots ar zaudējumiem, un labi, ja īpašniekam izdodas atgūt ieguldīto materiālu cenu.
Bet kopumā nav tik drūmi. A.Kalniņš ir pārliecināts, piemēram, ka Vīgriežu ielā kārtīgi izremontēto dzīvokli īpašniekam izdosies pārdot par 11 tūkstošiem ASV dolāru. Arī citiem eiroremonta dzīvokļu īpašniekiem ilgākā laika posmā izdodas sagaidīt noņēmēju. Jo dažādi ir pircēju likteņi un vajadzības. Piemēram, ģimenes šķiršanas gadījumā šādu mitekli izvēlas nodrošināti cilvēki. Protams, uz vispārējā fona dārgie dzīvokļi ir izņēmums un neveido nekustamā īpašuma mākleru biznesa lielāko daļu.
Savukārt to pārdevēji pat ļoti ir atkarīgi no māklera. Proti, liekot ilgstoši sludinājumus, jārēķinās, ka ne viens vien interesents ieradīsies tikai ekskursijas pēc: par ko gan tādu cenu prasa. Tas ir gan apgrūtinoši un laikietilpīgi, gan intensīvu apskašu rezultātā var pasliktināties, piemēram, lamināta stāvoklis.
«Es interesentus atkarībā no vēlmēm, prasībām un iespējām, protams, atsijāju. Labāk kabinetā laiku tērēju nekā katru sūtu pie pārdevēja,» stāsta A.Kalniņš, norādot, ka to zināmā mērā var uzskatīt pat par māklera kvalitātes rādītāju. «Trīs pircējus aizvedu atrādīt mitekli, un trešais nopērk. Tā, protams, gadās reti. Bet tas varētu būt ideāls, uz ko tiekties. Tiesa, pārdevēji dažkārt to neizprot un, neredzot māklera kabineta darbu, domā, ka viņš vispār nestrādā un nemeklē pārdošanas iespējas.
Pieprasīta ne tikai centrālā daļa
Runājot par pieprasītākajiem mikrorajoniem, jāatzīst, ka tā ir ne tikai pilsētas centrālā daļa. Pārlielupē pieprasīta ir Veterinārās klīnikas apkaime, kādreizējās lauktehnikas rajons, DET mājas. Tur dzīvokļi maksā pārsimts latu dārgāk nekā centrā, bet pircēji nav jāgaida. Arī RAF masīvā dzīvība ir atgriezusies. Tiesa, pie šā rajona pieradušie to nekad nav īsti gribējuši atstāt.
Lielupes kreisajā krastā bez centrālās daļas stabils ir pieprasījums pēc mitekļiem Māras, Asteru ielā. Vērojams intereses pieaugums par Vīgriežu ielas mikrorajonu, kur izvietotas lauku projekta mājas, nodrošināti visi infrastruktūras objekti un nav tālu līdz dzelzceļa stacijai. Stabils ir pieprasījums pēc dzīvokļiem dzelzceļnieku mājās, kam raksturīgs labāks plānojums, arī 12 stāvu namos. Liels ir pieprasījums pēc mitekļiem Sakņudārza ielā un bērnu poliklīnikas apkaimē, kas nav tālu no centra, toties vieta ir samērā klusa, plānojums atšķirībā no centra «hruščovkām» nav tik samocīts. Divistabu dzīvoklis tur maksā ap 4000 latu. Turklāt šie mitekļi parasti pat nenonāk nekustamā īpašuma mākleru piedāvājuma klāstā.
Nelielo dzīvokļu cenas katru gadu kļūst par 100 – 200 latiem augstākas. Vienistabas dzīvoklis centrā maksā vismaz 1900 – 2000 latu. Jaunākās mājās – pat 2,3 tūkstošus, it īpaši, ja nav nepieciešams liels remonts. Cilvēki to prot novērtēt, zina, cik smagi tas nāk.
Kā jebkurā jomā, arī darījumos ar nekustamo īpašumu dažkārt notiek pārsteigumi: kādam mitekļa īpašniekam par dzīvokli izdodas saņemt arī līmenim neatbilstošu naudas summu. Tajā pašā laikā ne viens vien pārdevējs negrib saprast, kāpēc viņš savu mitekli nevar realizēt par tādu summu kā, piemēram, netālais kaimiņš. Galvenais nosacījums ir pieprasījums. Ja nav interesentu, cena ir par pustūkstoti vai tūkstoti zemāka. Arī pēc kāda veiksmīga darījuma uzreiz palielinās līdzīgu dzīvokļu piedāvājums (Runas taču izplatās ātri!). Bet, augot piedāvājumam, nevar cerēt uz visaugstāko cenu.
Ozolnieku īpašumi – ārpus konkurences
Ārpus konkurences pašlaik ir Ozolnieki. Ļoti labs trīsistabu dzīvoklis Jelgavas centrā nopērkams par 4000 latiem, bet piepilsētas ciematā lētāk par 5000 latu neatrast. Cilvēkus Ozolniekos apmierina infrastruktūra, vide, lauku projekts, garantētā apkure. Arī turienes mitekļi līdz mākleriem parasti nenonāk.
Savukārt par astoņdesmitajos gados celtu standarta privātmāju šajā ciematā prasa ap 40 tūkstošus latu. Apbūves gabala cena ir ap diviem ASV dolāriem par kvadrātmetru – tikpat, cik Jelgavas Pārlielupes daļā. Ja nodrošināta pieeja komunikācijām – cena ir lielāka. Tiesa, brīvas zemes Ozolniekos vairs gandrīz nav.
Arī pieprasījums pēc mājām aug. Spriežot pēc klientiem, cilvēki ne tik daudz mūk no dzīvokļiem, cik no dārgās apkures un iespējamajām problēmām ar to. Salīdzinājumā ar situāciju pirms diviem gadiem, kad vispieprasītākās bija mājas līdz septiņiem tūkstošiem latu, pašlaik pieprasīto īpašumu vērtības latiņa palielinājusies līdz deviņiem, desmit un 12 tūkstošiem latu. Šādā vērtē ir padomju laikā celtās ēkas. Samērā reti tās tiek pirktas, visu summu samaksājot uzreiz. Pārsvarā klienti ņem kredītus. Un tas ir praktiskāk. Mājas ir remontējamas, un skaidro naudu labāk ieguldīt ēkas sakārtošanā. Lai tiktu pie kredīta remontam, nepieciešama tāme un atskaites par līdzekļu izlietojumu. Kopumā īpašumiem vērtībā līdz 20 tūkstošiem pircēju nav tik grūti atrast, bet virs šīs cenas to ir ievērojami mazāk.
Stabils ir pieprasījums pēc apbūves gabaliem. Arī pilsētas centra daļā gadās individuālajai apbūvei piemērotas klusas vietas, bet pircējam jārēķinās, ka par zemi vajadzēs maksāt komercapbūves cenu – ap trim latiem par kvadrātmetru. Ja gar īpašumu iet asfaltēta iela un ir nodrošinātas komunikācijas – pat četri lati. «Zeme ir vērta tik, cik par to maksimāli var dabūt. Tātad, ja šī daļa ir piemērota komercdarbībai, arī zemei būs komercapbūves cena. Pārdevēju neinteresē, vai nākamais īpašnieks domā celt dzīvojamo māju vai kopt zālienu,» skaidro A.Kalniņš.
Kopumā pieprasījumu un piedāvājumu vērtējot, «Jēkaba» īpašnieks norāda, ka dzīvokļu piedāvājums ir lielāks par pieprasījumu, savukārt ar mājām dažkārt ir otrādi. Padomju laika namu piedāvājumu var uzskatīt par atbilstošu pieprasījumam. Savukārt labu māju robežās no 15 līdz 20 tūkstošiem latu ir visai maz.
Savukārt par lauku mājām interese ir tikai 10 līdz 15 kilometru robežās ap Jelgavu. Tur mitekļus izvēlas tie, kam patīk plašums vai nepietiek līdzekļu īpašuma iegādei pilsētā. Jelgavas apkaimē mājas ir par trim līdz pieciem tūkstošiem latu lētākas. Bet attālāk no pilsētas darījumi ar tām notiek visai reti. Tur pirkšanas un pārdošanas topā ir zeme.
