Zemgales reģiona ceļinieki, plānošanas speciālisti un komunālo dienestu darbinieki, kā arī pašvaldību un Satiksmes ministrijas pārstāvji sadarbības seminārā Jelgavā iepazinās ar ielu un ceļu tīkla attīstības jautājumiem Sēdermanlandes apgabalā Zviedrijā.
Zemgales reģiona ceļinieki, plānošanas speciālisti un komunālo dienestu darbinieki, kā arī pašvaldību un Satiksmes ministrijas pārstāvji sadarbības seminārā Jelgavā iepazinās ar ielu un ceļu tīkla attīstības jautājumiem Sēdermanlandes apgabalā Zviedrijā.
Gan ielu un ceļu tīkla sakārtošana, gan jaunu posmu projektēšana un izbūve kā svarīgs reģiona attīstības faktors ir iekļauta reģiona kapacitātes stiprināšanas programmā, ko paredzēts īstenot Sēdermanlandes apgabala pašvaldības atbalsta projekta «Zemgale 2» ietvaros. Zemgales Attīstības aģentūras direktors Raitis Vītoliņš un projekta «Zemgale 2» vadītājs Gerts Andersons norāda, ka pirms šīs nozares attīstības koncepcijas un projektu izstrādāšanas, kā arī Eiropas Savienības investīciju piesaistīšanai abas puses nolēmušas vispirms izstudēt Zviedrijas pieredzi šajā jomā.
Zviedrijas speciālisti Zemgales kolēģus iepazīstināja ar Sēdermanlandes apgabala politiskajiem mērķiem un stratēģiskajiem plāniem ceļu un ielu sektorā visu līmeņu pašvaldībās. Gan Sēdermanlandes apgabala, gan Zviedrijas nacionālās ceļu administrācijas, gan Melardālenas reģiona un Katrinholmas pašvaldības departamentu speciālisti stāstīja par plānošanas procesu un līdzekļu izmantošanas sistēmu, kā arī ar projektēšanas gaitu, ielu un ceļu ekspluatāciju un uzturēšanu. Riska novēršanas un civilās aizsardzības pārstāvji runāja par bīstamo kravu pārvadājumu koordināciju. Savukārt ceļu drošības analītiķi un Sēdermanlandes satiksmes policijas departamenta speciālisti uzsvēra drošības nozīmi.
Savukārt vietējo speciālistu atzinumi nekādu optimismu nevieš. Kā informē Satiksmes ministrijas Autoceļu direkcijas segumu saglabāšanas daļas vadītājs Imants Teibe, kopš 1999. gada līdzekļu trūkuma dēļ Latvijā vairs nav atjaunota lauku ceļu attīstības programma. Gadu no gada no prognozēm krasi atšķiras Autoceļu fonda ieņēmumi, kas faktiski ir vismaz par pieciem miljoniem latu mazāki. Lai arī automašīnu skaits valstī ar katru gadu palielinās, akcīzes nodokļa ieņēmumi samazinās un samazinās arī ceļiem atvēlēto līdzekļu apmērs.
Skaitļi ir katastrofāli – sabrukuma stadijā ir 7 procenti valsts nozīmes ceļu, 17 procenti pirmās šķiras ceļu, par maznozīmīgākiem nemaz nerunājot. Lai situāciju saglābtu, ik gadu vajadzētu atjaunot vismaz 1110 kilometru melnā seguma ceļu. Faktiski šogad būs labi, ja būs paveikta desmitā daļa no tā (deviņdesmito gadu sākumā atjaunoja 800 kilometru gadā). Nākamgad naudas atvēlēts vēl mazāk. Autoceļu ikdienas ekspluatācijai un uzturēšanai gadā nepieciešami ap 110 miljoni latu. Faktiski tiek saņemta trešā daļa. Arī Zemgales reģiona Nacionālās attīstības plānam iesniegtais projekts nākamajiem trim gadiem, kas paredz reģiona ceļu sakārtošanai 43 miljonus latu, atbalstīts nepilnu 9 miljonu latu apmērā.
I.Teibe atzīst, ka faktiski programmu un projektu ielu un ceļu sakārtošanas jomā ir kaudzēm, ik pēc gada tie jāpārskata, un jābūt gataviem, ka reiz finansējums tomēr būs. Nākamgad atliek cerēt uz pirmsvēlēšanu naudas rezervēm.
