Bērnu un jauniešu centra «Junda» Dabas draugu kluba skolotājam un LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes 2. kursa studentam Uģim Pekšam jau četrus gadus viskaislīgākais vaļasprieks, kas nu jau kļuvis par ikdienas darbu un azartu, ir fotografēšana.
Bērnu un jauniešu centra «Junda» Dabas draugu kluba skolotājam un LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes 2. kursa studentam Uģim Pekšam jau četrus gadus viskaislīgākais vaļasprieks, kas nu jau kļuvis par ikdienas darbu un azartu, ir fotografēšana.
Vēl pavisam nesen Uģi saistīja ornitoloģija un medības, taču, ar to nodarbojoties, vajadzēja secināt, ka Latvijā ir tik daudz neatklātu, skaistu dabas ainavu, kuras vajadzētu iemūžināt. «Fotografēt dabu, putnus, mācēt atrast īsto brīdi, noskaņu, fonu ir grūti, bet vienreizēji,» viņš skaidro un piebilst, ka pārējiem varētu rasties nepareizs priekšstats par fotografēšanu, domājot, ka tas ir viegli, «Tā nebūt nav. Fotografēt ir gluži tas pats, kas radīt gleznu, komponēt mūziku – tā ir māksla!»
Lai gan galvenais fotografēšanas objekts ir daba, reizēm Uģis darina dažāda rakstura foto studentu laikrakstam «Plēsums».
Uģis ir arī Jelgavas jauno fotogrāfu kluba valdes priekšsēdētājs, tāpēc viens no viņa galvenajiem uzdevumiem ir piesaistīt jauniešus darboties fotopulciņā. Nesen Uģim «Jundā» ir bijusi arī personālizstāde, kuras galvenā tematika – daba. Viņaprāt, izstāde izdevās, taču tā prasīja ne mazums pūļu. Pašam bija jādomā gan par finansējumu, fotogrāfiju kvalitāti un to nozīmi.
Uz jautājumu, kur rodas iedvesma fotogrāfijai, Uģis atbild: «Par iedvesmu bildei kalpo kāds neparasts, neredzēts skats, manas emocijas – tas, ko redzu un kā to izjūtu. Foto vienmēr būs jūtama daļiņa no manis paša.»
Lai arī kā, fotogrāfa kolēģu un draugu vidū ir izveidojusies tāda kā leģenda – kur Uģis, tur fotoaparāts. Tam var tikai piekrist, jo pat uz interviju viņš ieradās ar fotoaparātu azotē.
