Vairāk nekā gadu pēc atomzemūdenes «Kursk» traģēdijas Barenca jūrā, kad dzīvību zaudēja simt astoņpadsmit jūrnieku, izteikti puslīdz pamatoti minējumi par tās cēloņiem.
Vairāk nekā gadu pēc atomzemūdenes «Kursk» traģēdijas Barenca jūrā, kad dzīvību zaudēja simt astoņpadsmit jūrnieku, izteikti puslīdz pamatoti minējumi par tās cēloņiem. Krievijas ģenerālpokurors Vladimirs Ustinovs, kas vienlaikus ir arī minētās traģēdijas cēloņu izmeklēšanas grupas vadītājs, izteicies, ka šo zemūdens katastrofu, visticamāk, izraisījis torpēdas sprādziens.
Kamēr vienā no Baltijas jūras valstīm vēl lāgā nav pabeigta vētras seku likvidēšana, līdzīga, taču spēcīgāka stihija piemeklējusi Kubu. Viesuļvētra «Michelle» kombinācijā ar spēcīgām lietusgāzēm piespiedusi lielākajā valsts daļā atslēgt elektrību un no apdraudētajiem rajoniem evakuēt gandrīz miljonu cilvēku. Pamatīgi iedragāta eksporta industrija, sapostītas banānu, cukurniedru, kafijas plantācijas. Pamatīga vētra plosījusies arī Bahamu salās un Filipīnās, prasot vairāk nekā simts upuru, taču stihijas tuvošanās Floridai šajā pussalā izraisījusi satiksmes sastrēgumus, logu un durvju stiprināšanas un pārtikas iepirkšanas bumu.
Ar mainīgiem panākumiem Afganistānā turpinās karš pret tur valdošo «Taleban» režīmu, kura atbalstītāju rindas papildinājuši vairāki tūkstoši pakistāniešu. Amerikāņu uzlidojumu aizsegā dažas teritorijas atkarojuši opozīcijas spēki, un bieži talibi, patvērušies savos drošajos slēpņos, vispār nav izrādījuši būtisku pretestību. ASV spēki nesen kā zaudējuši kārtējo kaujas helikopteru un tā apkalpi, taču informācija par notikušā apstākļiem ir pretrunīga. Savukārt daudzi talibi nopietni ievainoti, kad ASV bumbvedēji sagrāvuši viesnīcu, kurā viņi rīkojuši savas sapulces.
Ņujorkā aizvadītas pilsētas mēra vēlēšanas. Par iedzīvotāju balsīm un iespēju nomainīt pašreizējo Ņujorkas «galvu» Rūdolfu Džuliāni sacentās divi kandidāti – jurists, praktizējošs advokāts, demokrātu pārstāvis Marks Grīns un mediju haizivs, republikānis Maikls Blūmbergs. Tieši pēdējais ar nelielu pārsvaru plūca laurus un tūlīt pēc ievēlēšanas savu atbalstītāju lokā izteica gatavību ķerties pie pilsētas «tēva» pienākumu pildīšanas un veicināt Amerikas lielākās pilsētas atlabšanu pēc teroristu uzbrukumiem septembrī.
Aizvadīta pretterorisma konference, kas bija sarīkota Varšavā pēc Polijas prezidenta Aleksandra Kvasņevska iniciatīvas. Tajā piedalījās pārstāvji no gandrīz visiem Eiropas reģioniem, savukārt ar satelīta palīdzību pasākuma dalībniekus uzrunāja arī ASV prezidents Džordžs Bušs. Konferencē tika pārrunāti dažādi terorisma apkarošanas veidi, bet Varšavā saieta laikā veikti ārkārtas drošības pasākumi.
Zem pamatīga noziedzības sloga smokošajā Albānijā policija sarīkojusi organizētās noziedzības apkarošanas kampaņu un reida laikā arestējusi vairāk nekā trīssimt kriminālās pasaules pārstāvju un atsavinājusi ap piecdesmit dažādās Eiropas valstīs zagtu automašīnu. Konfiscētas arī jaudīgas gumijas laivas, kas izmantotas nelegālo imigrantu pārvadāšanai. Albānijā jau gadiem ilgi novērota noziedzīgo grupējumu patvaļa, un bandīti plašā mērogā izvērsuši narkobiznesu, cilvēku tirdzniecību, prostitūcijas tīklu un citus kriminālus rūpalus.
Gluži tāpat kā Latvijā, arī Igaunijā vieni no pēdējiem varas lēmumiem saistīti ar valsts valodu. Nav izslēgts, ka grozījumi attiecīgajā likumā noteiks – Igaunijas parlamenta un pašvaldību deputātu kandidātiem valsts valodas prasme nav obligāta. Jautājums, kā būs iespējams pildīt deputāta pienākumus, nesaprotot, kas apkārt notiek un par ko tiek runāts, pagaidām palicis neatbildēts. Jau tagad tiek izteiktas bažas, ka Igaunija sākusi ceļu uz divkopienu valsti.
Par iespējamu miera procesa «nemierīgumu» liecina notikumi Anglijā, Birmingemā, kur uzspridzināta automašīnā ievietota bumba. Kļuvis zināms, ka šo diversiju veicis radikāļu grupējums, kas protestē pret Ziemeļīrijā beidzot notiekošo miera procesu un sevi dēvē par Īsto īru republikāņu armiju.
Joprojām laiku pa laikam nemieri uzplaiksnī arī Spānijā. Basku zemē maskās tērpušies noziedznieki nošāvuši vietējās tiesas tiesnesi un universitātes profesoru vienā personā. Slepkavība izdarīta tikai divas dienas pēc tam, kad Madridē divi teroristi izdarīja neveiksmīgu atentātu pret valdības pārstāvi. Todien bumbas sprādzienā vieglus ievainojumus guva aptuveni simts cilvēku, bet abi uzbrucēji tūlīt pēc sprādziena arestēti.
Lai savu likumdošanu tuvinātu Eiropas standartiem, Dienvidslāvijas parlaments veicis grozījumus federālajā kriminālkodeksā, atceļot nāvessodu. Tagad augstākais soda mērs aizstāts ar četrdesmit gadu ilgu ieslodzījumu.
