«Zemgales Ziņās» sestdien, 27. oktobrī, rakstīju par realitātes šoviem un asiņainajām ainiņām Latvijas televīzijās.
«Zemgales Ziņās» sestdien, 27. oktobrī, rakstīju par realitātes šoviem un asiņainajām ainiņām Latvijas televīzijās. Laikam gan viena, gan otra tēma ir tuva daudziem, tāpēc saņēmu arī atsauksmes par uzrakstīto. Pārsvarā gan viedoklis par LNT ziņās rādīto sakosto bērnu bija pretējs, ka tās nebūt nav ainas, ko nevajadzētu rādīt televīzijā, bet gan dzīves realitāte.
Artūrs par rakstu «Realitātes šovi, asiņainas ainiņas Latvijas televīzijās» izteicās tā: «Tas ir normāli, ja parāda dzīves īstenību, kāds izskatās sakosts bērns, tā nav šausmu filma. Lai suņu īpašnieki un to aizstāvji redz, kāds ir viņu bezatbildības rezultāts. Domāju, ka vecāki jūtas labāk, kad kāds runā par šo problēmu, nevis vienaldzīgi noskatās.»
Savukārt Sarmīte savā atsauksmē uzsvēra: «Negribu un nevaru attaisnot suņu īpašniekus, kuru suņi ir sakoduši cilvēkus.
Bet, tā kā man pašai ir suns, gribētu dot padomu vecākiem.
1. Māciet bērniem neiet klāt svešiem suņiem! Arī piesietam pie veikala, ja arī tam ir uzpurnis.
2. Māciet bērnus nekaitināt suni, kaut arī tas ir piesiets vai tiek turēts pavadā.»
Cerams, šī tēma savu aktualitāti nezaudēs arī tad, ja suņi nevienu nesakodīs. Nereti mūsu sabiedrībai diemžēl raksturīgi par problēmu runāt tikai tad, kad noticis neatgriezeniskais. Varbūt lietderīgāk neaizmirst notikušo kā ļaunu murgu, bet mēģināt jautājumu risināt, lai neciestu vēl kāds. Tomēr nedomāju, ka, atgādinot par problēmu, vajadzētu atkal un atkal rādīt jau sakostos bērnus. Galu galā arī viņiem jādzīvo tālāk un nemitīga atgādināšana «re, kāds tu sakosts, tev nu gan neiet!» diez vai palīdzēs justies labi.
