Decembra siltumrēķinos daudzu Jelgavas māju iedzīvotājiem bija rakstītas summas, kas pārsniedz domes noteikto tarifu – 49,5 santīmi par kvadrātmetru.
Decembra siltumrēķinos daudzu Jelgavas māju iedzīvotājiem bija rakstītas summas, kas pārsniedz domes noteikto tarifu – 49,5 santīmi par kvadrātmetru. Kungu ielas 25. namā, kur energopārvaldnieka pienākumus uzņēmies Raitis Vītoliņš, par decembri jāmaksā 38 santīmi.
Gan īrnieka, gan energopārvaldnieka statusā domes priekšsēdētāja vietnieks Raitis Vītoliņš pārliecinājies, ka būtu iespējams patērēt vēl mazāk siltuma un arī maksāt krietni mazāk.
Durvis un logi
Vienistabas dzīvokļa apskati sākam ar durvīm. Raitis Vītoliņš savam dzīvoklim ielicis pavisam vienkāršas, toties dubultdurvis. Spraugas starp durvju aplodām un sienu aizdrīvētas, izmantojot pastu «Makroflex».
Nākamais solis telpas siltināšanā sakārtot logus. Vītoliņš vispirms ķēries pie līstītēm, nomainījis sapuvušās, aizķitējis, spraudziņas vienkārši aizkrāsojis. Tālākai blīvēšanai izmantojis pašlīmējošu lentveida gumiju, kas nopērkama veikalā. Ielīmējis to spraugā starp loga ārējo un iekšējo rāmi un arī gar iekšējā rāmja malu, lai, logu aizverot, tas cieši piespiestos pie aplodas.
Jau šie pasākumi viņam nodrošinājuši siltuma ziņā krietni lielāku komfortu, taču Vītoliņš nolēmis pieredzes pēc izmēģināt, kādu efektu dod starp logiem liekams papildu rāmis ar siltumaizturošu plēvi.
Loga gaismas caurlaidība tādējādi gan nedaudz samazinās pats rāmis ir sērkociņu kastītes platumā (samazinās kvadratūra) un arī plēve tomēr ir mazliet dūmakaina. Toties siltuma saglabāšanas efekts ir apbrīnojams. Apstākļos, kad citi īrnieki sūdzējušies par vēsām telpām, Vītoliņiem dzīvoklī kļuvis par karstu.
Mājā ir parastie čuguna radiatori, un Vītoliņš tajos iemontējis termoregulatorus. Nu viņam ir iespēja neņemt visu, bet tikai pusi no tā siltuma, ko pa caurulēm piegādā «Siltumtīkli». Maksa gan šobrīd paliek tāda pati kā visiem pārējiem, taču esi pats savas dzīvokļa temperatūras noteicējs nav ne jāsalst, ne jāpārkarst. Naktī pat virtuves logu turot mazā spraudziņā vaļā, taču, ievērojot to, ka Vītoliņi no siltuma, kas viņiem pienāktos, paņem tikai pusi, siltumizšķērdību viņiem šajā ziņā nevar pārmest.
Logā ieliktajam plēves rāmim ir arī vēl citas priekšrocības mazāk dzird āra trokšņus un istabā neienāk putekļi.
Neaizsedz radiatoru
Sildķermeni nedrīkst aizsegt, skaidro Raitis Vītoliņš. Tādēļ lietderīgāki ir aizkari tikai līdz palodzei. Ja arī gribas siltuma tuvumā ātrāk izžāvēt kādu drēbes gabalu, labāk to novietot blakus. Galvenais žāvētājs jau esot nevis pats sildķermenis, bet gaisa plūsma.
Vēl viens siltā gaisa plūsmas ietekmētājs varētu būt siltumu atstarojoša tapete, ko aizlīmē aiz radiatora. Vītoliņš veikalā izpētījis tapetes, ar kurām var siltināt ārējās sienas, taču viņa dzīvoklī tādas nav nepieciešamas.
Ko dara energopārvaldnieks
Lai mācītu un skaidrotu citiem, ir pašam jāpārliecinās, ko var izdarīt, ja mājā ir siltummezgls un energopārvaldnieks, nolēmis Raitis Vītoliņš.
Tagad viņš katru dienu zināmu laiku pavada mājas pagrabā siltummezglā, kur reģistrē un analizē iekārtas darbību raksturojošos rādītājus (ūdens spiedienu, pienākošā ūdens temperatūru, ūdens plūsmu) un nepieciešamības gadījumā noregulē citu programmu.
Pašlaik Kungu ielas 25. namā noteikts režīms, kas paredz 20 grādu temperatūru dienā un 16 grādu naktī. Nakts temperatūras režīms ir no pulksten 22 līdz 5.30 rītā. No vieniem naktī līdz 5.30 rītā mājā atslēgta arī siltā ūdens cirkulācija. Varbūt to siltuma ekonomijas nolūkā varētu atslēgt arī agrāk, taču pašlaik ar pārējiem īrniekiem vienošanās esot šāda.
Siltummezglā ir arī atsevišķs skaitītājs, kas rāda, cik siltā ūdens patērējusi visa māja. Atņemot nost to, cik samaksājuši iedzīvotāji pēc skaitītājiem, paliek pāri tas daudzums, ko iztērējuši tie, kuriem nav skaitītāju. Tas tad arī tiek sadalīts proporcionāli īrnieku daudzumam tajos dzīvokļos, kuros nav skaitītāju. Tādējādi visi pamazām pārliecinās, ka izdevīgāks tomēr ir skaitītājs un siltā ūdens taupīšana.
Caurulē pirms ātrsildītāja (kas līdz attiecīgai temperatūrai uzkarsē silto ūdeni) ir ievietots filtrs, ko energopārvaldnieks Vītoliņš laiku palaikam izņem un iztīra, jo ir konstatējis, ka no aukstā ūdens filtrā rodas nogulsnes. Tās samazina spiedienu, un siltais ūdens nevar tikt uz augstākiem stāviem.
Nav dārgāk kā privātmājā
Pašlaik Kungu ielas 25. mājas iedzīvotāji maksā par siltumu 33 līdz 35 santīmus par kvadrātmetru. Ja ikvienā dzīvoklī būtu veikti pienācīgi siltināšanas pasākumi, pēc energopārvaldnieka domām, maksa būtu mazāka par 30 santīmiem. Aptaujājot iedzīvotājus individuālās mājās, kur kurina ar oglēm un malku, viņš izpētījis, ka kvadrātmetra apkures vidējās izmaksas tāpat iznāk 25 līdz 28 santīmi. Un piedevām vēl pašam jārūpējas par kurināmā sagādi un pašu kurināšanu. Daudzdzīvokļu namā, kur ir centrālapkure, nepieciešams tikai kārtīgi aizķitēts logs un darbīgs energopārvaldnieks, lai tādu pašu maksu varētu maksāt, arī ogles nelāpstodams.
Kā pārliecinājās «Ziņas», katrā dzīvoklī būtu vajadzīgs arī tāds saimnieks, kas saprastu un vēlētos siltināšanas pasākumus veikt. Diemžēl gan energopārvaldnieku mācībās, gan īrnieku sapulcēs, kur «Ziņu» korespondentiem gadījies būt klāt, lielākoties salasās sievietes, kas šos jautājumus, gluži saprotami, apspriež vairāk no šābrīža mājsaimniecības budžeta, bet ne no perspektīvas viedokļa.
