Ar startiem Pērtā neesmu apmierināta. Negribu meklēt attaisnojumus. Jātrenējas, sacīja pēc atgriešanās no pasaules meistarsacīkstēm atkal LLU peldbaseinā sastaptā Agnese Ozoliņa.
Ar startiem Pērtā neesmu apmierināta. Negribu meklēt attaisnojumus. Jātrenējas, sacīja pēc atgriešanās no pasaules meistarsacīkstēm atkal LLU peldbaseinā sastaptā Agnese Ozoliņa. Vairs nebraukāju uz treniņiem Rīgā. Esmu atgriezusies pie savas agrākās treneres Gaļinas Brokas. Viņa ir ļoti laba trenere, īpaši tehnikas jomā, kam pēdējā laikā neesmu pievērsusi pietiekamu uzmanību. Atgriešanās pie Gaļinas Brokas nozīmē, ka varēšu arī vairāk būt mājās un skolā, kur jāpabeidz 12. klase. Treniņuzdevumus man dod arī Latvijas Peldēšanas federācijas ģenerālsekretārs Vladimirs Maslovskis.
Tev jau ir pasaules sacensību pieredze. Kā juties Pērtā?
Katras sacensības ir citādas, un pasaules meistarsacīkstēs biju pirmoreiz. Daudzi peldētāji tur ierodas veselas komandas pavadībā: psihologs, masieris, divi treneri, pat sava laboratorija. Vēl neilgi pirms starta sportistam jostas ar mērierīcēm ap vidu un rokām pārbauda muskuļu stāvokli, pulsu. Mani kūrēja Valērija Kalmikova trenere un mamma Jeļena Solovjova. Līdzi gan bija arī mana mamma starta laikā sēdēja kaut kur tribīnēs.
Lai iegūtu vajadzīgās sekundes simtdaļas, sportisti lieto īpašu pārtiku, medikamentus.
Tā ir, taču es vēl neesmu sasniegusi, ko var bez tā visa sasniegt. Arī 50 metros, kurus, uzskatu, nopeldēju vislabāk, Pērtā rezultāts par 0,47 sekundēm atpalika no mana Latvijas rekorda 1996. gadā Rīgā, Baltijas čempionātā.
Esi baseinā divas reizes dienā vai atkal gatavojies lielām sacensībām?
Ceru piedalīties trijos pasaules kausa izcīņas posmos īsajā baseinā, kad kausa izcīņa «pārcelsies uz Eiropu». Viens no posmiem bija tūlīt pēc pasaules meistarsacīkstēm Sidnejā, pēc tam būs Ķīnā, es ceru peldēt Malmē, Parīzē un Gelzenkirhenē.
Ko vēl bez tā, ka jātrenējas, noskaidroji Pērtā?
To, ka Austrālijā ir ļoti īpatnēja un skaista daba un jauki cilvēki. Ar mammas kādreizējā audzēkņa Jāņa Ozoliņa atbalstu (viņš bija mans sponsors), bijām vairākās no ekskursijām, kas tika piedāvātas sacensību dalībniekiem.Vienā no tādām varējām redzēt, kā fermeris cērp aitu, un pašas mēģināt slaukt govi. Citā apmeklējām brīvdabas parku. Daudz interesantu brīžu un dabasskatu ir atmiņā un arī fotoalbumā.
