– Sākums pagastu iespējamai apvienoņanai varētu būt sadarbības līgums, – vakar preses konferencē, atbildot uz «Ziņu» jautājumu par Elejas, Sesavas un Lielplatones pagastā tapušo apvienošanās ideju.
– Sākums pagastu iespējamai apvienoņanai varētu būt sadarbības līgums, – vakar preses konferencē, atbildot uz «Ziņu» jautājumu par Elejas, Sesavas un Lielplatones pagastā tapušo apvienošanās ideju, sacīja VARAM pašvaldību lietu valsts ministrs Ēriks Zunda.
Ministrs akcentēja, ka reforma pirmām kārtām ir mēroga jautājums. Mēroga, kas nodrošina kvalitāti, tas ir, iespēju veikt pašvaldībai ar likumu noteiktās funkcijas.
Apvienoņanās ir brīvprātīga
Daži pagastu apvienošanās projekti esot pētīti kopā ar dāņu speciālistiem. Par zemgaliešiem secinājums optimāla būtu Elejas, Svētes, Vilces, Lielplatones, Vircavas, Sesavas apvienošanās. Taču pašlaik projektu atbalstījuši tikai Elejas iedzīvotāji, un procesam, pēc ministra vārdiem, jāturpinās stingri brīvprātīgi ar ciešāku sadarbību un iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanu.
Saeimai nodots Ministru kabineta akceptētais Teritoriālās attīstības plānošanas likumprojekts. Tam sekos arī teritorijas plānošanas noteikumi, kas nodrošinās pašvaldību reformu procesam tiesiskas normas projektu apspriešanā, saskaņošanā, robežu grozīšanā u.tml.
Reģionālajā fondā maz naudas
Ekonomikas ministrijas reģionālās ekonomiskās nodaļas vadītājs Alvis Harijs Kramiņš, kas piedalījās preses konferencē, informēja par problēmām, kādas radušās īpaši atbalstāmo reģionu biznesa projektu apstiprināšanā. Pašlaik no 52 vispār tālāk virzāmiem projektiem pilnīgā gatavībā esot tikai trīs, un viens no tiem mazā biznesa skolas projekts Valgundes pagasta Kalnciema vidusskolā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs atzina, ka Reģionālajā fondā ir maz līdzekļu, tādēļ īpaši atbalstāmo reģionu projektiem paredzētais atbalsts būs subsīdijas kredītu procenta dzēšanai.
Jāpierāda reanimācijas iespējas
Joprojām Ministru kabinetā nav izdiskutēts jautājums par iespējām piešķirt īpaši atbalstāmā reģiona statusu Jelgavas pilsētai. Alvis Kramiņš apstiprināja, ka aizvakar visi dokumenti esot nonākuši MK, savukārt Anatolijs Gorbunovs bilda, ka tur diskusija būs nopietna, jo Finansu ministrija ir pret dažādu zonu paplašināšanu.
Jelgavā tiešām ir sagrauta rūpniecība, bet tikai tad, ja Vītoliņa kungs pierādīs, ka lielai daļai no šīs nozares ir iespējas attīstīties, īpaši atbalstāmā reģiona statuss tiks piešķirts, «Ziņām» skaidroja Anatolijs Gorbunovs un piebilda, ka arī šajā statusā Jelgava no Reģionālā fonda nesaņems ne santīma un ražošana būs jāattīsta vienīgi uz nodokļu atvieglojumu rēķina.
