Aizvadītajā piektdienā Rīgā lauksaimnieku augstceltnē notika Latvijas Zemnieku federācijas 7. kongress.
Aizvadītajā piektdienā Rīgā lauksaimnieku augstceltnē notika Latvijas Zemnieku federācijas 7. kongress. Vairāk nekā 20 tūkstošus federācijas biedru pārstāvēja 157 delegāti no visiem Latvijas novadiem.
Pašiem jāpiedalās dokumentu izstrādē
Īss un konkrēts bija Zemnieku federācijas priekšsēdētājs Ojārs Petrēvics, zemnieks no Liepājas rajona Tadaiķu pagasta. Pasacījis paldies Zviedrijas valdībai un zemniekiem par materiālo un morālo atbalstu latviešiem, priekšsēdētājs norādīja organizācijas galvenos turpmākā darba virzienus:
Mums nav jāpaļaujas uz ierēdņu godaprātu, bet pašiem jāpiedalās svarīgu dokumentu izstrādē, lai panāktu normālu muitas, nodokļu un kredītu politiku. Svarīga mums ir lauksaimniecības pašpārvalde un labvēlīgāka situācija kooperatīvu veidošanai. Ja kāds uz laukiem vēl prasa, kas viņam «par to būs», ja iestāsies Zemnieku federācijā, tad es viņam atbildu ar pretjautājumu vai normālas vecumdienas negribi?
Šo pašu domu tālāk attīstīja mūsu rajona zemnieku apvienības izpilddirektore Rita Čigāne. Viņa arī uzskata, ka vēl nav novērtēta lauku sieviešu kustība, sieviešu organizācijas tiktikko sāk veidoties.
Vidzemes zemnieka reņģu kulīte ministram
Par nepilnībām lauksaimniecības subsidēšanas nolikumā un nodokļu politikā, par labības iepirkuma līgumu bezjēdzību, par citām zemnieku ikdienas grūtībām runāja daudzi citi ziņotāji un debatētāji. Dažu runas bija itin mierīgas un «pārskatnieciskas», bet dažas gluži negaidīti radikālas. Kāds no Vidzemes zemniekiem pat dalījās savās reņģēdāja pusdienās ar zemniekus apsveikt un tālākam darbam mudināt atnākušo zemkopības ministru Andri Rāviņu. Ministram par godu jāteic, ka viņš, reņģu kulīti divos pirkstos pasvārstīdams, paspēja norīt sašutumu, zivis ar cieņu nolika turpat līdzās uz tribīnes un veikli pievērsās zivsaimniecības problēmām Latvijā. Tā kā šis bija zemes, ne jūras arāju kongress, dusmīgā atmosfēra izčākstēja un ministra runas nobeigums izgaisa vispārējā čaloņā.
Graudu ir vairāk, nekā vajadzīgs patēriņam
Mazliet emocijas uzbangoja, gaidot atbildes uz ministram iesūtītajiem jautājumiem, līdz visi uzzināja, ka Latvijā pašlaik ir par 50 tūkstošiem tonnu graudu vairāk, nekā vajadzīgs patēriņam. Turklāt tiek gatavots tirdzniecības līgums ar Ukrainu. Tajā brīdī zemniekiem neatlika nekas cits, kā vien prasīt, lai zemkopības ministrs neparaksta neko tādu, kas var kaitēt latviešu zemniekam. Galu galā Ukraina rudenī iekuļ 23 miljonus tonnu graudu, bet Latvija tikai miljonu. Andris Rāviņš to arī apņēmās.
Labības pārstrādātāju monopols ir jāsagrauj
Kongresa delegāti pievērsās labības pārstrādes uzņēmumu monopolstāvoklim un tā «apkarošanas» iespējām, ko ieteica «vārtu rūmē atstātais» akcionārs Zemgales zemnieks Juris Cīrulis.
Zemnieks ar savu akciju saujiņu stāv «dzirnavnieka» vārtu rūmē, neviena necienīts un neuzklausīts, sacīja Juris Cīrulis. Ir četri ceļi, kā šo pārstrādātāju monopolbloku sagraut: izmantot jau esošos nelielos pārstrādes uzņēmumus vai uzcelt jaunus, pašiem savus (Brīvības piemineklim savulaik latvieši naudu savāca, vai tad dzirnavām nevarēs?), un turēt vairāk dabisko «pārstrādes uzņēmumu» gotiņu; ir jāizvērtē «dzirnavnieku» privatizācija un tas, kā tie varēja nonākt šaura cilvēku loka rokās; zemnieku labā jāizmanto priekšvēlēšanu laiks; federācijas pārziņā jāpārņem konsultāciju dienests, jo ir aplami, ka pagastu konsultanti ir ministrijas darbinieki.
Zemnieki var iztikt arī bez Saeimas
Tika runāts arī par citām ne mazāk svarīgām lietām. Piemēram, kāds no delegātiem varen brīnījās, kāpēc zemniekiem jāuztur organizācija cīņai pret Saeimu. Vai tad vienkāršāk nebūtu iztikt bez Saeimas? Vēl jo vairāk tāpēc, ka ne jau tikai Zemnieku federācijas sūtība ir aizstāvēt savējos pret likumdevēju aplamībām. Oi, oi, cik vēl tādu organizāciju! Turklāt katrs cilvēks pats saprot, par ko un no kā nodokļi maksājami. Zemnieks, piemēram, atzina, ka ar nodokli neaplikta vēl ir cilvēka paša ražotā biogāze. Zāle smējās, bet tie gan bija smiekli caur asarām.
Nepiegādās graudus bez drošiem līgumiem
Beidzot visi pievērsās mūsu rajona zemnieka Vladislava Burmistra aicinājumam nepiegādāt rudenī graudus labības pārstrādes uzņēmumiem, iekams netiks noslēgti līgumi par graudu piegādi ar visām cenām un samaksas nosacījumiem. Daļa zāles aplaudēja, daļa neticīgi grozīja galvas, bet daļa gluži vienkārši nepiekrita. Tomēr kongresa rezolūcijā tas tika ierakstīts un acīmredzot ieies Latvijas zemniecības vēsturē kā pirmais pretošanās akts, mēģinot aizstāvēt savas intereses. Vai visiem pietiks drosmes nebūt «jēram, ko apcērp pret paša gribu», rādīs rudens. Īsti drošs par zemnieku vienotību pēc kongresa nebija arī pats «revolucionārs» Vladislavs Burmistris.
Sadarbosies ar zemnieku atbalstītājiem
Ievēlējuši to pašu priekšsēdētāju Ojāru Petrēvicu un jaunu valdi un padomi, kongresa delegāti apstiprināja LZF turpmākās darbības programmu un pieņēma rezolūciju, kurā tika ierakstīts vēl viens no zemgaliešiem nācis lēmums vēlēšanu kampaņas laikā slēgt sadarbības līgumus ar jebkuru politisko partiju, kas apņemas aizstāvēt zemnieku intereses.
