Siltumtīklu pārraudzības padome otrdien cita starpā skatīja jautājumu par tālākas sadarbības perspektīvām ar somu konsultantiem siltumtīklu rehabilitācijas jomā.
Siltumtīklu pārraudzības padome otrdien cita starpā skatīja jautājumu par tālākas sadarbības perspektīvām ar somu konsultantiem siltumtīklu rehabilitācijas jomā. Tika runāts arī par iespējām izpētīt, vai Jelgavā varētu izmantot vietējo kurināmo.
Visos līmeņos ir akceptētas izmaiņas Pasaules bankas Jelgavas siltumtīklu rehabilitācijas projektam atvēlēto līdzekļu apsaimniekošanā un šogad pirmajā kārtā paredzētie darbu apjomi, un tādējādi arī sadarbība ar somiem pamatā būs pabeigta. Otrā kārta paredz turpināt cauruļvadu nomaiņu, īpašu uzmanību pievēršot RAF mikrorajonam un siltummezglu uzstādīšanai, kā arī vienotā sistēmā savienot Pārlielupi ar pārējo pilsētas daļu.
Tā kā somu konsultantfirma Latvijā veic arī citus darbus, kopdarbs varētu turpināties. Pērn tā pabeigusi izpēti par kūdras kā kurināmā izmantošanas iespējām Latvijā. Potenciālo pilsētu skaitā šinī jomā iekļauta arī Jelgava. Skandināvi savu interesi skaidrojot ar enerģētikas projekta «Baltais aplis» realizāciju (Latvija tajā pagaidām vispār nav iekļauta) un pārorientēšanos uz vietējo kurināmo.
Sākotnēji, protams, izpētāma projekta realizācijas lietderība (mūsu domei, kad lielāko izmaksu daļu uzņemas Eiropas Savienības struktūras, tas izmaksātu 2000 ekiju jeb nepilnus 1300 latu). Taču tā tālākā realizācija, ja izpētes slēdziens būs pozitīvs, varētu nozīmēt jaunas, vismaz 75 megavatu jaudas katlumājas celtniecību, un tad ir jāveido Somijas Latvijas kopuzņēmums. Taustāms kopdarbības rezultāts būtu jūtams ne agrāk kā pēc astoņiem gadiem.
Minētā katlumājas jauda uzskatāma par relatīvi stipru, un katls būtu apkurināms arī ar malku, šķeldām un oglēm. Tā ar siltumu spētu nodrošināt visu pilsētu.
Tiesa, katlumāja izmaksātu visai dārgi, jo Somijā siltumenerģijas megavata ražošanas izmaksas sasniedz miljonu dolāru.
Pārraudzības padomes locekļi izteica bažas gan par šejienes kūdras kvalitāti un tās krājumiem, gan desmit gadu tālām perspektīvām un citiem jautājumiem. Taču, tā kā pašreizējās runas vēl nenozīmē nekādas saistības, pārraudzības padome secināja, ka kopsadarbības iespēju izpēte par ļaunu nākt nevar.
