Darbs var kļūt smieklīgs, ja to tādu padara amata veicējs. Sekretāre vienmēr bijusi priekšnieka labā roka un uzņēmuma seja.
Darbs var kļūt smieklīgs, ja to tādu padara amata veicējs. Sekretāre vienmēr bijusi priekšnieka labā roka un uzņēmuma seja. No viņas tiek prasīts ne tikai glīti izskatīties, bet pats galvenais būt vienmēr laipnai pret apmeklētājiem.
Kādu rītu, dodoties uz sanāksmi Jelgavas domes izpilddirektora kabinetā, saskāros ar kaut ko interesantu, bet diemžēl nepatīkamu. Sekretāre, noskaidrojusi, ka esmu no «Ziņām», kāju pār kāju pārlikusi, krēslā sēžot, ar plašu žestu vaicāja savam šefam:
Ko darīsim ar presi, vai ļausim piedalīties?
Esam pieraduši, ka ne vienmēr un visur esam vēlami. Bet šoreiz mani tas pārsteidza, jo sanāksme, kurā pilsētas un rajona pārstāvji sprieda par Jelgavas slimnīcu tālāko pastāvēšanu, interesētu katru iedzīvotāju. Kad jautāju, kāds ir iemesls aizliegt presei piedalīties sanāksmē, sekretāre atbildēja, ka viņai liekoties, ka avīzē informācija tiekot atspoguļota ļoti subjektīvi. Pirms nosaukt konkrētu piemēru, viņai gan bija jāaizdomājas.
Preses likums paredz, ka masu informācijas līdzekļiem ir tiesības saņemt informāciju no valsts un sabiedriskajām organizācijām. To var atteikties sniegt tikai tad, ja informācija ir valsts noslēpums, atrodas pirmstiesas izmeklēšanā, ir komercnoslēpums un patentnoslēpums. Jelgavas slimnīcu uzturēšana neietilpst nevienā noslēpumu kategorijā. Šaubos, vai šoreiz sekretāre bija savu uzdevumu augstumos. Nezinu citu vietu, kur sekretāres noteiktu, kas drīkst piedalīties sanāksmēs un kas ne.
No kādas slimnīcas darbinieces bija jādzird, ka sanāksmē nekāds galējs lēmums netikšot pieņemts un presē nekas nebūtu publicējams. Vai kundze no kaut kā baidās, vai varbūt slimnīcai ir kas slēpjams? Cilvēkiem ir tiesības saņemt informāciju arī par lēmumu tapšanu.
Izglītotai sekretārei ir jāzina savi pienākumi, lai neiznāk tā, ka cilvēks apkaunas tikai tad, kad ir kļuvis smieklīgs.
