Palasot avīzes, paskatoties televīzijas raidījumus, rodas nepatīkamas pārdomas par Eiropas Savienību.
Palasot avīzes, paskatoties televīzijas raidījumus, rodas nepatīkamas pārdomas par Eiropas Savienību (ES). Ja kāda vecmāmiņa saka, jāstājas tajā, domājot nevis par savu, bet par mazbērniņu nākotni, tad es tam nepiekrītu. Iespējas mācīties un gūt Rietumeiropā peļņu ir jau šodien. Vai tad tiešām mūsu mācību iestādes nespēj sagatavot izglītotus jauniešus, kas spētu savas zināšanas izmantot tepat mūsu zemē. Pastāvot zemajai dzimstībai, gribam, lai mūsu bērni ceļotu pa pasauli un palīdzētu vairot ārzemnieku bagātības, dzīvotu tur pārticīgi. Kas tad paliks Latvijā, ja izmirs vecie pensionāri?
Kas bija izmanīgāks, mācēja gūt līdzekļus, apzogot valsti, jau tagad sūta savus bērnus ārzemju skolās. Lai nopelnītu, nabadzīgākie spiesti braukt uz ārvalstīm strādāt – lasīt zemenes, auklēt bērnus un tā tālāk. Turklāt mūsu valsts iedzīvotāji tiek pazemoti, par darbu viņiem maksājot mazāk nekā citu valstu pilsoņiem. Vai ar to lepojamies? Kādreiz no citām republikām brauca pie mums mācīties, strādāt, jo skaitījāmies pārtikuši.
Kas attiecas uz citiem ES labumiem, tos jau baudām šodien: sabūvēts tik daudz lepnu veikalu, banku, bet normālu tualeti nespējam uzcelt, jo nav naudas. Vai varam Jelgavā atrast vienu veikalu, kur būtu tikai Latvijā ražotās preces? Nē! Toties ievesto – cik uziet. Viens likās cerīgs – «Gaļas nams», bet tas pats it kā balstās uz «Zelta alus» pudelēm. Vai kādreiz zinājām, kas ir «bomži», narkomāni, pedofili, bet tagad tā ir norma, jo tā, lūk, esot visās attīstītajās valstīs. Sākam pamazām pārņemt streikošanas mākslu, lai sevi parādītu, kaut gan latvieši īstenībā ir kautrīga tauta un nelabprāt to pieņem.
Bez reklāmām televīzijā vairs nevaram izveidot nevienu raidījumu, jo tas, lūk, ir vienīgais peļņas avots. Reklamē arī TV diktores tērpu (no kāda salona), un tas man liekas pazemojoši. Tad jau vajadzētu reklamēt prezidentes ģērbējus, jo tur ir vairāk ko redzēt. Man, piemēram, nepatika raibā jaciņa, ar ko prezidente brauca pie Buša, jo tā atgādina Arafata galvas seģeni.
Kas attiecas uz reklāmām, bukletiem un izveidotajām institūcijām par iestāšanos ES, tā ir lieka lielas naudas izšķērdēšana, jo tas, vai mums tur jāstājas vai ne, ir jau izlemts, tikai vēl jāspēlē teātris – tautas nobalsošana referendumā. To, cik ļoti varas pārstāvji rēķinās ar tautas viedokli, mēs redzam nostājā Irākas jautājumā. Negribu, lai pēc gadiem mazbērni man pārmestu, kāpēc pazaudējām savu latviskumu.
«Zemgales Ziņu» lasītāja
