6. martā Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes darbinieki uz aizdomu pamata par sistemātisku savas nepilngadīgās meitas izvarošanu, kas, pēc meitenes vārdiem, sākusies aizvadītā gada aprīlī, aizturēja savu kolēģi Sergeju M.
6. martā Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes darbinieki uz aizdomu pamata par sistemātisku savas nepilngadīgās meitas izvarošanu, kas, pēc meitenes vārdiem, sākusies aizvadītā gada aprīlī, aizturēja savu kolēģi Sergeju M.
Pašlaik Jelgavas policijas pārvaldē notiek lietas izmeklēšana. Ir ierosināta krimināllieta. Zemgales tiesas apgabala prokuratūra intensīvi seko izmeklēšanas gaitai. Zemgales apgabala virsprokurors uzskata, ka aizdomas par meitas izvarošanu ir pamatotas. Pašlaik meitenei ir 14 gadu.
No 5. klases Jūlija (vārds ir mainīts) mācījusies kādā speciālā skolā, kur gan skolotājiem, gan klasesbiedriem vairāku gadu garumā par viņu izveidojies priekšstats kā par kārtīgu un klusu meiteni, vienmēr saprotošu un centīgu. Neviens no viņas paziņām nav varējis iedomāties, ka viņas miers ir tikai maska.
Tirānija jau no bērnības
Šīs skolas mācību daļas vadītāja «Ziņām» apgalvoja, ka meitenei nemaz neesot vajadzējis mācīties šāda tipa skolā, kas paredzēta nedaudz atpalikušiem bērniem.
Jūlijai neesot nekāda nopietna slimība, kas varētu traucēt zināšanu apguvi, taču mācību daļas vadītāja atcerējās, ka, sākot mācības šajā skolā, meitenei stipri raustījusies valoda. Aizvadītā gada nogalē mācību pārzine uzzinājusi, ka valoda meitenei raustās tādēļ, ka vecāki nevis palīdzējuši un paskaidrojuši viņai kādu grūtāku vielu, bet gan situši meiteni par katru sliktāku atzīmi. Viņa dzīvojusi pastāvīgās bailēs, no kurām pilnībā Jūlija nav atbrīvojusies arī šodien.
Meitene mācību pārzinei pastāstījusi, ka bērnībā viņa sista par katru niecīgāko nedarbu. Vecāki, īpaši tēvs, pret meitu bijis ļoti «prasīgs». Jūlija bieži «izpelnījusies» sitienus gan ar dūrēm, gan kājām. Vecāku «stingrās audzināšanas» dēļ jau pirmajās klasītēs meitene nav spējusi tikt galā ar mācību programmu, tādēļ viņu vajadzējis pārcelt uz speciālo skolu.
Īsā laikā speciālajā skolā Jūlijas valodas defekts sācis mazināties, līdz beidzot pazudis pavisam. Ar savu centību un rūpību Jūlija kļuvusi par vienu no sekmīgākajām skolniecēm. Meitenes mierīguma, kā arī labo sekmju dēļ mācībās skolā nevienam, protams, nav nācis prātā, ka viņas ģimenē ne tuvu viss ir kārtībā.
Bailes no vienatnes ar mammu
Pērnā gada beigās Jūlija, kas parasti izpildījusi visus mājasdarbus, kādā mācību stundā paziņojusi, ka neko nezinot, jo mājās nav varējusi izmācīties. Meitene bijusi noraudājusies un izmocīta, tādēļ mācību daļas vadītāja tai piedāvājusi izrunāties jau nākamajā starpbrīdī.
Tajā pašā dienā pēc stundām Jūlija mācību pārzinei atzinusies, ka nespējot iet uz mājām, jo viņai esot bail palikt vienatnē ar mammu.
Pēc sarunas noskaidrojies, ka iepriekšējā naktī, kad Jūlija jau bijusi aizmigusi, viņas istabā ienākusi stipri piedzērusies mamma un, teikdama «To es daru tevis dēļ», pārgriezusi sev vēnas. Šausmās un panikā, meklēdama palīdzību, meitene skrējusi pie kaimiņiem. Mammu ar savainoto roku izdevies nogādāt slimnīcā. Taču pēc pārdzīvotā Jūlija vairs nav varējusi aizmigt.
Meitene nebija spējusi saprast, kādēļ mamma tā rīkojusies. Viņa atkal sākusi domāt par to, ka varbūt viņa nav mammas un tēta īstā meita, jo, cik Jūlija atceras, nedz vecāki, nedz arī vecāmamma (tēva mamma) pret Jūliju nekad nav izturējušies ar mīlestību. Jūlija dažbrīd bijusi pārliecināta, ka ir adoptēta, taču meitenes otra vecāmamma to nav apstiprinājusi viņa varot apzvērēt, ka Jūlija ir viņas meitas īstais bērns.
Dienas režīms pa minūtēm
Kā tēvs bijis noteicis, meitene nevienu mirkli pēc stundu beigšanās nav drīkstējusi aizkavēties skolā tai pusstundu pēc mācību beigām bijis jābūt mājās, kaut gan līdz tām no skolas, normāli ejot, vajadzīgas vismaz 45 50 minūšu. Ja Jūlija pārnākšanas laiku nokavējusi kaut par minūti, sekojis sods aizliegums vienu dienu iet ārā no mājām, ja gadījies aizkavēties ilgāk mājās jāsēž vairāk par dienu.
Pēc sarunas mācību daļas vadītāja ieteikusi meitenei apmeklēt kādu iestādi, kas cīnās ar vardarbību pret bērniem, taču no piedāvājuma Jūlija atteikusies un gājusi mājās galu galā, lai arī kāda, tomēr tā ir viņas ģimene.
Grib redzēt savu bērnu sliktu
Pēc dažām dienām satrauktā meitene mācību daļas vadītājai pastāstījusi, ka mamma un tētis nākšot uz skolu uzzināt visu slikto par savu meitu. Vecāki teikuši, ka pēc šā apmeklējuma par visu slikto, ko dzirdēšot, mājās viņu attiecīgi sodīšot. Mācību daļas vadītāju pārsteidzis meitenes apgalvojums, ka vecāki grib pārliecināties, ka Jūlija ir slikta.
Nabaga meitene lūgusies, lai mācību pārzine vecākiem nesaka par viņu neko sliktu, citādi, viņa bijusi pārliecināta, mamma un tētis panāks dokumentu izņemšanu, kā arī viņu sodīs. Būdama pārsteigta par klusās meitenes pēkšņajiem jūtu uzplūdiem, skolotāja centusies viņu pārliecināt, ka nekā slikta stāstāma jau nemaz nav, ka baidīties nav iemesla. Taču meitene nav bijusi pārliecināma.
Vecākiem atnākot, skolotāja tiešām secinājusi, ka galvenais nāciena mērķis ir uzzināt sliktu. Sarunā vecāki skolotājai centušies iegalvot, ka Jūlija esot nekārtīga un pavirša. Vecāki uzstājuši, ka nekādā ziņā meitas grēkus nevajagot slēpt. Taču, kad skolotāja palikusi pie sava, ka Jūlija ir viena no kārtīgākajām un centīgākajām skolniecēm, atnākušie sadusmojušies.
Noklausījušies mācību pārzines vārdus, abi bijuši neapmierināti un pukodamies devušies prom.
Vēlāk sarunā Jūlija skolotājai stāstījusi, ka viņai katru dienu tiek pārmeklēta soma. Ja gadījies atrast ko dāvinātu, meitene sista. Jūlija dažkārt ilgi nav uzdrošinājusies bailēs no kārtējā dusmu izvirduma vecākiem teikt, piemēram, par saplīsušu kurpi. Labāk bijis klusēt.
Vairākkārt Jūlija skolotājai atkārtojusi, ka tēvs nepārtraukti viņai «piesienas». Taču nevienam nav radušās aizdomas par sistemātisku izvarošanu.
Kad mammas nav mājās
Tēvs vēlējies ar viņu gulēt, kad sastrīdējies ar mammu. Tā sākusi raudāt un skrējusi pie savas draudzenes pārnakšņot. Tad Sergejs M. drošu sirdi īstenojis savus baismos nodomus attiecībā uz meitu.
Speciālās skolas mācību pārzine, vērojot lietas izmeklēšanu, jūtas sašutusi kāpēc šo lietu neizmeklē citas pilsētas policijas pārvalde? Kādēļ noziegumu, ko izdarījis ilggadējs Jelgavas policists, agrāk milicis, izmeklē Jelgavas policijas pārvalde, kur aizdomās turamajam ir daudz paziņu, ģimenes draugu? Mācību pārzine uzskata, ka izmeklēšana šeit nevar būt objektīva.
Māte savam bērnam netic
Jūlija ir ietiepīga, slinka, atriebīga, tā meitu raksturo māte Svetlana M. Mani pārsteidza skolotāju atsauksmes par viņu. Skolā mums ar vīru apgalvoja, ka viņa esot ļoti čakla un laba likās, tur viņu uzskata par ideālu, vēl tikai spārniņu trūkst. Taču patiesībā viņa tāda nebūt nav. Esmu pārliecināta, ka visu šo notikumu var izskaidrot ar Jūlijas vēlmi ātrāk kļūt neatkarīgai. Mēs ar tēti par meitu rūpējamies, tādēļ neļāvām viņai iet uz nakts diskotēkām vai ballēm, kur parasti ķēdēm apkārušies jaunieši piedzeras, sapīpējas narkotikas un sāk vandaliski uzvesties. Es un tētis viņu visu laiku skaitījām par bērnu, par kuru ir jārūpējas, bet beigās esam dabūjuši «dunci mugurā». Viņa ir mūs nodevusi.
Jūlijas rīcību nespēju attaisnot. Nesaprotu, kā meita ko tādu var sacīt par savu tēvu viņš taču ir ļoti labs, uzmanīgs, gādīgs un mīlošs. Viņš mīl Jūliju. Es viņu audzināju kā māte, viņš kā tēvs. Mēs bijām laba ģimene slikts bija tikai viņas raksturs.
Kad policijā man pastāstīja par notikušo, nespēju noticēt. Man gribējās smieties. Ne vienu mirkli neesmu pieļāvusi iespēju, ka Jūlijas stāstītais varētu būt patiesība nekad neesmu tā domājusi un arī turpmāk nedomāšu. Es ticu savam vīram, viņas tēvam, kas ir īsti gādīgs un rūpīgs tēvs. Esmu pārliecināta, ka, ja arī Jūlijai ir bijušas kādas intīmas attiecības ar vīrieti, tas noteikti būs bijis ar kādu no viņas daudzajiem draugiem, kas šeit nāk un iet bez sava gala. Šādu draugu Jūlijai ir kaudzēm, ka tikai spētu atcerēties, kā kuru sauc. Visi viņi ir no tās skolas.
Jūlija nespēj novērtēt mīlestību, ko mēs tai sniedzam. Viņa sevi uzskata par pārāk lielu nezin kāpēc grib būt neatkarīga.
Jūlija ir arī agresīva pat dzīvokļa durvis viņa no iekšpuses sabojāja (Svetlana M. «Ziņām» demonstrēja dzīvokļa ārdurvis, kurām, pēc visa spriežot, ar kādu asu priekšmetu izurbināts prāvs robs apmēram desmit centimetru diametrā). Jūlija ir nolēmusi mūs sāpināt, tādēļ arī sastāstījusi visas šīs muļķības. Es viņai neticu viņa melo.
Lietu izmeklē profesionāli
Pēc Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 129. panta, pirmstiesas izmeklēšanu izdara tajā rajonā (pilsētā), kur noticis noziegums. Lietās, kas ir piekritīgas apgabaltiesai, pirmstiesas izmeklēšanu vada un veic tiesas apgabala prokuratūra.
Pēc Kriminālprocesa kodeksa 125.-1 panta prokurors, veicot uzraudzību pār izmeklēšanu, izziņas iestādēs ir pilnvarots pārbaudīt, kā tiek ievēroti termiņi un likumība, izņemt no izziņas iestādes jebkuru krimināllietu un sākt izmeklēšanu pašam, kā arī nodot izmeklēšanu citai izziņas iestādei vai izziņas izdarītājam.
Zemgales tiesas apgabala virsprokurors Pāvils Cvetkovs «Ziņām» pastāstīja, ka viņam nav iemesla pamatoti ierosināto krimināllietu uz aizdomu pamata, ka Sergejs M. sistemātiski kopš aizvadītā gada aprīļa izvaro savu nepilngadīgo meitu, nodot kādas citas policijas pārvaldes kompetencē. Jelgavas policija bija tā, kas ierosināja šo lietu, turklāt ikdienas pārskati par lietas izmeklēšanas gaitu liek secināt, ka tā tiek izskatīta profesionāli.
Virsprokurors ir pārliecināts, ka kriminālpolicijas priekšniece Zenta Tretjaka un Jelgavas policijas pārvaldes priekšnieka vietniece Ārija Zemvalde, kas ir tieši atbildīgas par šo notikumu, ir kompetentas darbinieces, tādēļ nevajadzētu uztraukties, ka izmeklēšanas gaitu varētu ietekmēt subjektīvi apsvērumi.
Ja pašlaik lietas izmeklēšanu nodošu citai policijas pārvaldei, jebkurš iedzīvotājs būs tiesīgs teikt, ka es neuzticos Z.Tretjakas profesionalitātei, un tas jau būtu klajš apvainojums. Stundām ilgi tiek pētīti savāktie materiāli, objektīvi izvērtēti notikumi, saka Pāvils Cvetkovs.
Zemgales tiesu apgabala virsprokurors uzskata, ka, izmeklējot šo lietu, policija cenšas attīrīties policija bija tā, kas veica pirmsierosināšanas lietas pārbaudi, un policija ir tā, kas vāc pierādījumus pret vienu no saviem bijušajiem kolēģiem. Un, ja viņi uzņemas to darīt, prokuratūrai ir jāļauj ritēt šim attīrīšanās procesam. Bijušā policista aizturēšana ir sankcionēta līdz 6. aprīlim.
Izmeklēšanā trūkst ētikas
Kāds Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes darbinieks, kas vēlējās palikt anonīms, «Ziņām» bilda, ka materiālu izpēte un pierādījumu vākšana notiekot subjektīvi.
Šis cilvēks zināja teikt, ka sākumā vēl bijusi jūtama aktivitāte, bet pamazām lieta tiekot izmeklēta aizvien pasīvāk. Darbinieki, kas strādā ar šo materiālu, bieži vien «netīšām» nepamana dažādas notikuma detaļas vai iespējamos pierādījumus. Stāstītājs uzskata, ka prokuratūrai lietas izmeklēšanu vajadzētu uzticēt citas pārvaldes darbiniekiem ir jau skaisti runāt par godīgumu un pedantiskumu savā darbā, taču, ja lieta grozās ap labi pazīstamiem cilvēkiem, virsroku ņem subjektīvā pārliecība.
Pēc Latvijas Kriminālkodeksa 121. panta par dzimumsakariem, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot cietušās bezpalīdzības stāvokli, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz septiņiem gadiem.
Par izvarošanu, ko izdarījusi personu grupa, vai nepilngadīgās izvarošanu soda ar brīvības atņemšanu no pieciem līdz piecpadsmit gadiem.
