«Ziņas» ir saņēmušas vairāku Jaunsvirlaukas pagasta iedzīvotāju vēstuli, kurā viņi stāsta, ka Mežciemā, īpaši Blukās, cilvēki nevarot justies droši klaiņojošo suņu dēļ.
«Ziņas» ir saņēmušas vairāku Jaunsvirlaukas pagasta iedzīvotāju vēstuli, kurā viņi stāsta, ka Mežciemā, īpaši Blukās, cilvēki nevarot justies droši klaiņojošo suņu dēļ.
«…Krēslas stundās, parasti vakaros, pa Mežciemu un tā apkārtni gan medībās, gan barības meklējumos klejo dažādu šķirņu suņi, pārsvarā lieli augumā un nemīlīgi izskatā…
Dažiem aptuveni zinām saimniekus, citus pazīstam no viņu daudzajām «ciemošanās» reizēm, kas, sevišķi uz sievietēm un bērniem, neatstāj patīkamu iespaidu. Apkosti gan dzīvokļu saimnieku, gan savvaļā esoši kaķi, gan arī mazie sunīši. Daži no šiem klaidoņiem iemanījušies pat uzlauzt trušu būrus un piebeigt to iemītniekus. Pirmo desmit trušu nāvē vainīgie netika sazīmēti, bet šā gada 7. martā tapa zināmi septiņu trušu nokodēji.
Esam vērsušies dažādās instancēs, bet pagaidām bez panākumiem. Zemessargi vispār nedrīkst kaujas ieroci lietot, izņemot tās reizes, kad notiek konkrēts dzīvnieka uzbrukums cilvēkam (viens bērns jau cieta šādā veidā, bet zemessarga tuvumā nebija). Mednieki nedrīkst šaut tuvāk par 200 metru no apdzīvotas vietas, bet aizmānīt šos slepkavniekus no «kaujas lauka» ir problemātiski… Pilsētas specdienesti ar iemidzinošo lodi pa rajonu nebraukā, pagasta vadībai arī nav konkrētu priekšlikumu. Indēšana un slazdu likšana nav humāna. Tātad atliek bērniem un sievām krēslas stundās sēdēt mājās, vīriem ar rungu pie trušu būriem (vai varbūt ar to pašu rungu iet ciemos pie tā kaimiņa, kura suņa ķēde ar kaklasiksnu guļ tukšās būdas priekšā?).
Mežciema iedzīvotāju lielākā (apzinīgākā) daļa»
«Ziņas» sazinājās ar Jaunsvirlaukas pagasta veterinārārstu Dzintaru Žukovski, kas pastāstīja, ka jau vairākus gadus tiek rīkotas dažādas akcijas cīņā pret klaiņojošiem suņiem, kas nereti var būt bīstami ne tikai trušiem un maziem sunīšiem, bet arī iedzīvotājiem īpaši bērniem. Pašlaik pagastā izlīmētas zīmītes, kas brīdina, ka medniekiem vai speciālu dienestu darbiniekiem ir tiesības klaiņojošos suņus nogalināt.
Ja savā vaļā klīst saimnieka suns, tā īpašniekam jārēķinās, ka būs jāšķiras no naudas summas līdz 30 latiem. Klaiņojošo suņu īpašniekiem izteikti brīdinājumi.
Pirms diviem gadiem pagastā tika veikta vakcinēšana. Par niecīgu samaksu dzīvniekus varēja potēt pret mēri un trakumsērgu. Veterinārārsts atzina, ka dzīvnieku saimnieku atsaucība bijusi liela. Toreiz tika izmantotas potes, kas dzīvniekos imunitāti pret slimībām saglabā divus gadus. Paredzēts, ka šāda akcija notiks arī šogad.
Dz.Žukovskis atzina, ka pašlaik cīņa ar klaiņojošiem suņiem nav pietiekami efektīva. Medniekiem ir atļauts šaut klaiņojošus suņus, taču arī mednieku iespējas ir ierobežotas, jo tie drīkst šaut ne tuvāk kā 200 metru attālumā no apdzīvotas vietas. Lielākoties viņiem gadās nošaut kādu klaiņojošu suni pļavā vai mežā.
Aizvadītā gada rudenī uz Jaunsvirlaukas pagastu bija aicināti arī komunālā dienesta darbinieki, kas izķēra 12 klaiņojošu suņu un kaķu, taču tas ir krietni par maz. Jaunsvirlaukas pagastā bijis arī gadījums, kad klaiņojošs suns sakodis zēnu, kas nācis no skolas. Nebija zināms, vai suns ir slims vai ne, tādēļ puisēnam vajadzēja vakcinēties, kas nebūt nav patīkami.
Dz.Žukovskis uzskata, ka visdrīzāk šo problēmu varētu atrisināt paši dzīvnieku saimnieki, kam ir jārūpējas, lai viņu mīlulis neapdraudētu apkārtējo drošību. Veterinārārsts atgādina, ka tad, ja radušies apstākļi, kuru dēļ dzīvnieku vairs nav iespējams uzturēt, labāk to klīnikā iemidzināt, nekā palaist savā vaļā. Nez vai suns jūtas laimīgs un īsti dzīvs, rakņājoties pa atkritumu kastēm.
