Janvārī apritēs 105 gadi kopš Ziemassvētku kaujām. Epidemioloģiskās situācijas dēļ Ložmetējkalns janvāra sākumā nepulcēs uz ierastajiem atceres pasākumiem, tomēr Ziemassvētku kauju stāsts Latvijas vēsturē ir unikāls, tāpēc Jelgavas novada pašvaldība rosina individuāli vai ģimenes lokā apmeklēt tradicionālās atceres vietas Ložmetējkalnā, izrādot cieņu latviešu strēlniekiem.
Pašvaldība no 5. līdz 8. janvārim piemiņas vietu Ložmetējkalnā izgaismos ar svecēm un gaismiņām klusai un svētītai atcerei.
Lai apmeklētājus kaut nedaudz pietuvinātu Ziemassvētku kauju laika izjūtām, 8. janvārī visas dienas garumā Ložmetējkalnā skanēs audiomateriāls ar strēlnieku pierakstītajām atmiņām un dziesmām.
Tāpat interesenti aicināti individuāli vai mājsaimniecības ietvaros iziet strēlnieku ceļu no Ziemassvētku kauju muzeja «Mangaļi» līdz Ložmetējkalnam.
Apmeklētājiem rūpīgi jāpārdomā vieta, kur atstāt savu transportlīdzekli, jo kopīgs transports netiks organizēts ne turp, ne atpakaļ uz «Mangaļiem». Tādējādi, ja automašīna tiek atstāta pie «Mangaļiem», lai ietu gājienā, jārēķinās ar dubultu ceļu. No «Mangaļiem» līdz Ložmetējkalnam un atpakaļ ir teju 14 kilometri.
Ceļa posms ved caur mežu, tāpēc gājēji aicināti ņemt līdzi gan lāpas, lai izgaismotu sev ceļu, gan mobilos tālruņus, kuros ievadīt maršruta koordinātas, ja gadās apjukt un apmaldīties.
Ziemassvētku kaujas notika laikā no 1917. gada 5. līdz 11. janvārim purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu.
Teksts un foto: Jelgavas novada pašvaldība
