Režisors un aktieris Kārlis Anitens radījis monoizrādi “Liftā un ratiņos”, ko raksturo kā personīgu ceļojumu kāda cilvēka dzīves līkločos pandēmijas laikā. Izrāde būs skatāma Jelgavas kultūras namā 28. aprīlī. Lai noskaidrotu vairāk par izrādes idejas rašanos un tajā ietvertajiem simboliem, “Ziņas” aicināja mākslinieku Kārli Anitenu uz sarunu.
Kārļa Anitena monoizrāde “Liftā un ratiņos” Jelgavas kultūras namā 28. aprīlī pulksten 19. Gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, dizains Lauris Ermansons, foto Sonora Gabrāne, producente Marita Krūskopa.
– Par ko būs izrāde “Liftā un ratiņos”?
Kad sākās kovidlaiks, es sāku rakstīt dienasgrāmatu par savām sajūtām. Likās, ka ir sabrukusi manu ideālu celtā pasaule, viss apstājās, pasākumu vairs nav, kultūras nav, nekā nav, tāpēc sāku pierakstīt savas sajūtas. Sākotnēji es pat nedomāju, ka šī dienasgrāmata pārtaps izrādē.
– Kāpēc tomēr izlēmāt to īstenot?
Starpkovida periodā pie manis ciemojās draugi, cilvēki, kuri nav saistīti ne ar teātri, ne ar pasākumiem, un manās mājās uz galda ieraudzīja šo dienasgrāmatu. Es atļāvu to palasīt, un pēc tam viņi teica, ka to nevar atstāt dienasgrāmatā, to vajag izstāstīt! Iedvesmoja veidot izrādi.
– Acīmredzot piekritāt...
Jā, domāju, kāpēc ne – uztaisīšu monoizrādi. Tas tiešām ir stāsts par ideālu meklējumiem, jo es pats pēc savas būtības esmu ideālists, – par ideālu meklējumiem profesionālajā jomā, par to, ko šobrīd vispār mūsu sabiedrībai vajag. Vai vajag? Un kāpēc? Otra tēma ir katram cilvēkam aktuālais mūžsenais jautājums – kas tad ir ideālā mīlestība, vai to vispār var atrast.
Visu interviju varēsiet izlasīt 28. aprīļa laikrakstā “Zemgales Ziņas”
Foto: publicitātes
