1880. gada 10. jūnijā dibināta Jelgavas Latviešu biedrība. Tā aiz Rīgas biedrības ir otra vecākā Latviešu biedrība Latvijā, un šogad tai varēsim atzīmēt 118. gadadienu.
1880. gada 10. jūnijā dibināta Jelgavas Latviešu biedrība. Tā aiz Rīgas biedrības ir otra vecākā Latviešu biedrība Latvijā, un šogad tai varēsim atzīmēt 118. gadadienu.
Šajās dienās mūsu biedrība atcerēsies cilvēkus, kas tālaika grūtajos vācu muižniecības un cara valdīšanas laikos sāka darboties, lai pulcētu latviešus savās biedrībās, kur varētu runāt un darboties latviski. Sevišķi grūti tas bija Jelgavā, kur vide bija stipri vāciska.
Juris Māters – statūtu izstrādātājs
Juris Māters bija ļoti apdāvināts, enerģisks, izglītojies pašmācības ceļā, ieguvis atzinību un uzticību pie Jelgavas pils gubernatora. Viņš sāka apvienot esošās biedrības un iecerēja latviešu biedrību, izstrādāja juridiski pareizus statūtus tās izveidei. J. Māters ar pilnām tiesībām uzskatāms par Jelgavas Latviešu biedrības līdzdibinātāju. Viņa piemiņu 1995. gada jūnijā esam kopā ar pilsētas domi atjaunojuši bijušajā Jāņa baznīcas kapu teritorijā uzcelts piemiņas akmens viņa atdusas vietā.
Jānis Neimanis – Bībeles pārzinātājs
Šogad izdevās atjaunot vēl vienu piemiņas vietu Valgundes pagasta Puču kapos mūsu biedrības dibinātājam un pirmajam priekšniekam Jānim Neimanim.
Viņš dzimis 1833. gadā Kalnciema (tagad Valgundes pagasta) «Puču» mājās lauksaimnieka ģimenē. Mācījies vietējā pagasta skolā. Pašmācības ceļā apguvis vācu un krievu valodu, lasījis un rakstījis trijās valodās. Lieliski pārzinājis Bībeli, diskutējis par ticības un filozofijas jautājumiem. Bijis iecienīts lauksaimnieks «Puču» mājās, vēlāk pagasta vecākais.
1897. gadā, noturot Jelgavā lielo Kurzemes pagastu sanāksmi (Kurzeme, tagadējā Zemgale, līdz Jēkabpilij ieskaitot, atradās Kurzemes guberņā), viņu ievēlēja par šīs sanāksmes priekšsēdētāju. Gudrs, taktisks, ar diplomāta spējām, ievērots, atzīts, labās attiecībās ar Jelgavas pils gubernatoru Lilienfeldu, kas, būdams francūzis pēc izcelsmes, simpatizēja latviešiem vairāk nekā vāciešiem.
Uz Pēterburgu – pie cara
Neimanis bija īsts latviešu interešu aizstāvis. Viņš zināja, ko grib, un arī prata to izdarīt.
Balstīts ar labiem gubernatora ieteikumiem un atsauksmēm, viņš tika norīkots braukt uz Pēterburgu pie cara pēc atļaujas Jelgavas Latviešu biedrības dibināšanai. Līdzi viņš ņēma Māteru Jura juridiski precīzi izstrādātos biedrības statūtus. Lai panāktu biedrības nodibināšanas atļauju, Jānim Neimanim uz Pēterpili vajadzēja braukt trīs reizes. Beidzot 1880. gada 7. maijā atļauja tika saņemta, bija atspēkoti visi vāciešu iebildumi pret latviskās biedrības dibināšanu.
Pirmais priekšsēdētājs īsā laikā padara daudz
10. jūnijā Jelgavā Cēra viesnīcas zālē notika pirmā Jelgavas Latviešu biedrības ģenerālsapulce un biedrība tika nodibināta.
Par pirmo priekšsēdētāju pēc savstarpējām cīņām ievēlēja Jāni Neimani. Viņš strādāja šai amatā līdz 1882. gada 2. decembrim. Savā īsajā darbības laikā (2 gadi un 6 mēn.) viņš paveica daudz. Krasi auga biedru skaits, sarīkojumos, ziedojumos guva ievērojamus naudas līdzekļus.
1881. gada janvāra beigās biedrība iegādājās savā īpašumā tā dēvēto Mēdema vasarnīcu līdz ar plašu dārzu Ezera ielas galā. Šī vieta kļuva par plašas sabiedrības iecienītu pastaigu vietu.
1881. gada 22. janvārī biedrība nodibināja savu pastāvīgu teātri. Te viesojās mākslinieki, kori, rīkoja muzikālus vakarus, izrādīja lugas. Par režisoru darbā pieņēma aktieri D.Brežinski, kas aktiermākslā bija izglītojies ārzemēs. Nodibināja arī rakstniecības nodaļu ar slaveno Jelgavas spiestuves īpašnieku Eduardu Zīslaku priekšgalā. Līdzi darbojās arī tolaik populārais dzejnieks J.Lautenbahs-Jūsmiņš.
Jāņa Neimaņa priekšsēdētāja slava sasniedza kalngalus. Viņš bija ļoti darbīgs, saprātīgs, īsts godavīrs. J.Neimanis miris 1889. gada 25. aprīlī (pēc vecā stila), šogad 8. maijā kopš tās dienas apritēja 109 gadi. Miris agri, 56 gadu vecumā, apglabāts Kalnciema pagasta (tagad Valgundes) Puču kapos. 1939. gadā Jelgavas Latviešu biedrība viņa kapa kopiņai uzlika pieminekli ar veltījumu.
Pēc 58 aizmirstības gadiem
No 1940. gada viņu vairs nepieminēja. Vienīgi turpat pie kapiem esošo «Meža stūru» māju saimnieks Voldemārs Zariņš atcerējās šo kultūras darbinieku uzlika ziedus, uzbēra granti, iekrāsoja izdziestošos burtus uz plāksnes un kapu vārtiem, līdz 1984. gadā pats apgūlās šai kapsētā. Tad kopiņu kopa viņa meita pianiste Ieva Zariņa un viņas vīrs vijolnieks Valdis Zariņš.
Pateicoties viņiem, arī man izdevās šo kopiņu atrast, un, pateicoties daudzu cilvēku atsaucībai, mēs varējām to tagad atjaunot un sakopt pēc 58 gariem aizmirstības gadiem. Jāņa Neimaņa, Jelgavas Latviešu biedrības dibinātāja, pirmā priekšsēdētāja piemiņa mums ir dārga, godājama un saglabājama. Bez atlīdzības man palīdzēja Valgundes pagasta padomes priekšsēdētāja Ņina Freiberga un izpilddirektore Irēna Šmita, akciju sabiedrības «Smiltnieki» dzelzsbetona ražotnes meistare Līga Bergvalde, Valgundes pagasta «Meža stūru» saimniece Ieva Zariņa, tēlniece Rasa Grīnberga ar ģimeni, SIA «Nika» granīta darbnīcas meistars Vladimirs Stepaņenko, SIA KULK direktors Gunārs Bubulis un ražošanas direktors Viesturs Lapinskis, LLU dārzkopības katedras dekāns profesors Imants Gronskis un katedras mācību spēks Daiga Sevčenko.
Pieminēs arī citus priekšsēdētājus
1990. gada 10. jūnijā Jelgavas Latviešu biedrība atjaunoja savu 1940. gadā pārtraukto darbību. Biedrības 118. gadskārtā noliksim ziedus arī citiem bijušajiem Jelgavas Latviešu biedrības priekšsēdētājiem, kas atdusas tepat Jelgavas rajonā. Būsim Baložu kapos pie Jāņa Mazvērsīša (priekšsēdētājs no 1919. līdz 1924. g.), Zaļenieku baznīcas kapos pie Andreja Sērstes (1902. 1904.), bijušo Jāņa baznīcas kapu teritorijā pie dr. Jēkaba Bulla (1884. 1887.), Pavasaru Jāņa (Veismaņa, 1906. 1912.), jo viņu kapavietas un pieminekļi pēc kara ir nopostīti. Cerēsim, ka tiks izveidota memoriālā siena, kur nolikt ziedus gan šiem diviem sabiedriskajiem darbiniekiem, gan citiem ievērojamiem jelgavniekiem, kuru kapu kopiņas režīms nopostījis. Darīsim katrs kaut ko nedaudz mūsu pagātnes mantojuma apzināšanā un atjaunošanā.
Redakcijas piebilde. Jāņa Neimaņa kapavietas sakopšanā vislielākā pateicība pienākas Modrim un Ilgai Ziemeļiem.
