Iepērkoties nonākt nepatīkamā situācijā, šķiet, gadījies katram no mums.
Iepērkoties nonākt nepatīkamā situācijā, šķiet, gadījies katram no mums. Un ne jau vienmēr uzreiz dodamies uz laikraksta redakciju, lai izklāstītu savu konfliktsituāciju, bet šoreiz man patiešām to gribas darīt. Varbūt tāpēc, ka nepatīkamais starpgadījums notika tieši manā dzimšanas dienā, jutos ļoti nelāgi.
Sestdien devos uz veikaliem, lai vēl šo to iegādātos svētku galdam. Iegāju kādā veikalā, kur nesen atvērta gaļas izstrādājumu nodaļa, gribēju tur nākamajai dienai nopirkt cīsiņus. Palūdzu pārdevējai desmit, viņa tos nosvēra un pateica, cik jāmaksā. Diemžēl makā nebija precīzas naudas, un es iedevu 10 latu. Pārdevēja atcirta, ka viņai neesot ko izdot, un nometa cīsiņus malā. Tā kā tādus biju pirkusi jau iepriekšējā dienā un man tie garšoja, nolēmu samainīt naudiņu avīžu kioskā. Bez iebildumiem pretimnākoša pārdevēja samainīja naudu uz pusēm. Devos atpakaļ uz veikalu. Piegājusi pie letes, redzēju, ka tā pati pārdevēja kādai pircējai izdeva septiņus latus, jo viņa norēķinājās ar desmit latu naudas zīmi. Kad šī pircēja aizgāja, atskanēja samākslots “lūdzu”, un es sniedzu pieclatu zīmi, lai saņemtu savus malā nosviestos cīsiņus. Tomēr arī šoreiz apkalpojošās jomas darbiniece nevarēja izdot naudu. Tad nu gan paaugstinātā tonī apjautājos, kāpēc vienam var, citam – ne. Atbilde bija pārsteidzoša – lūk, tā dāma pirkusi karbonādi par trim latiem, bet es tikai desmit cīsiņu.
Nesapratnē skatījos uz nelaipno apkalpotāju un domāju, vai tiešām es nevarētu pirkt to, ko vēlos, un tik, cik vēlos. Paņēmu savus piecus latus, atstāju nenopirktos cīsiņus un devos prom no veikala. Dzimšanas dienas priekšpusdiena tika sabojāta. Vēlāk viss ritēja labi. Rūgtums norima. Gribētos novēlēt pārdevējām strādāt tā, lai viņu pircēji aizietu apmierināti. Pārsvarā tā arī ir – pārdevējas ir laipnas un atsaucīgas. Bet jums iesaku, pirms dodaties pēc cīsiņiem, samainiet naudu.”
Inese Karele
Lūk, vienkāršs stāsts, kā dzīvojam, kā strādājam. Ineses kundze ir mediķe un strādā neatliekamās palīdzības jomā. Veikalu vadītājiem un īpašniekiem būtu jāpārdomā, kāpēc darbinieki drīkst atļauties sagandēt viņu uzņēmumu labo slavu ar sliktu attieksmi pret klientu.
“Es nekonfliktēju veikalos. Saprotu, ka pārdevējiem nav viegls darbs, jāapkalpo cilvēki ar ļoti dažādiem raksturiem un garastāvokļiem,” “Ziņām” teica I.Karele. Viņa šajā tirdzniecības vietā vairs nav iegriezusies, kaut gan labprāt laiku pa laikam tur iepirktos. “Nu jau esmu nomierinājusies. Tomēr tā rīkoties nedrīkst.”
Pārdevējiem jārūpējas par to, lai nesarūgtinātu savus pircējus.
