Uz Vidzemes šosejas (A2) Ropažu novadā pie Rīgas robežas (12,43.-12,88. km) kreisajā brauktuvē eksperimentālos nolūkos ieklāts asfalta maisījums, kurā daļa bitumena aizstāta ar lignīnu. Tas veikts, īstenojot 2023. gada februārī SIA “Vianova” uzsākto pētniecības projektu “Ilgtspējīgu bio-asfaltbetona maisījumu izstrāde ar atjaunojamo biopolimēru lignīnu”. Projekta mērķis ir izstrādāt ilgtspējīgu bio-asfalta maisījumu, daļēji aizvietojot bitumena saistvielu ar atjaunojamo biopolimēru lignīnu, kas ir dabīgs blakusprodukts koksnes pārstrādē. Tā ir jauna pieeja asfalta ražošanā ne tikai Latvijā, arī pasaulē šo metodi padziļināti pēta tikai nesen. Lai pētījumam piešķirtu praktisku nozīmi, izstrādātie asfalta maisījumi jāieklāj eksperimentālā posmā, lai reālos ekspluatācijas apstākļos veiktu monitoringu.

Cēsīs turpmāk zālienu pļaus retāk

Lai zāliens neizdegtu, paildzinātos tā dzīvotspēja, kā arī veicinātu bioloģisko daudzveidību, turpmāk Cēsīs zāliens vietām tiks pļauts retāk vai līdz noteiktam augstumam to nepļaus. Galvenokārt tas būs vietās, kur atbilstoši sezonai zied dažāda veida dabiski pavairojušās ziedaugu sugas. Tas pilsētvidē veicinās dabas daudzveidību, ekoloģisko vērtību un krāšņos dažādas Cēsu pilsētas teritorijas ar pļavas ziediem. Šī iniciatīva palīdzēs arī uzturēt augsnes mitrumu, jo bieža pļaušana iznīcina augu sakņu sistēmu, padarot augsni sausāku un neaizsargātāku pret eroziju. Retākai zālāju pļaušanai ir arī ekonomiski un vides aizsardzības faktori – retāka pļaušana samazina kaitīgo izmešu daudzumu dabā.

Ventspils novadā pašiem sava policija

Darbu sāk Ventspils novada pašvaldības policija, informē Ventspils novada domes priekšsēdētājs Aivars Mucenieks.

Kaut arī juridiski Ventspils novada pašvaldības policija tika nodibināta 1. janvārī, pēc tam notika amata konkurss par policijas priekšnieka izvēli. 3. jūnijā sāka strādāt policijas priekšnieks Broņislavs Ostrovskis – līdzšinējais Bauskas novada pašvaldības policijas priekšnieks.

Maija beigās pašvaldība saņēma divus policijas auto “Dacia Duster”, tie ir sertificēti un aprīkoti atbilstoši visām prasībām.

Domes priekšsēdētājs stāsta, ka būs trīs policijas inspektori: “Domāju, ka pašvaldības policijas darbinieku devums būs diezgan ievērojams – viņi pārbaudīs, kā tiek ievēroti pašvaldības saistošie noteikumi, uzraudzīs, kas notiek piekrastes pagastos, jo ir jāpārliecinās, ka netiek izbraukāta krasta kāpu aizsargjosla. Protams, policisti piedalīsies kārtības uzturēšanā novadā rīkotajos pasākumos, turklāt, ja būs nepieciešams, mūsu policijas darbinieki var pieaicināt kolēģus no Valsts policijas.”

“Latvijas finieris” uzsāk koka ēku kompleksa būvniecību kokaudzētavā “Zābaki”

AS “Latvijas finieris” uzsākusi vērienīgu kokaudzētavas “Zābaki” attīstības projektu Siguldas novadā. Ciešā sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem tajā paredzēts izmantot unikālus koka būvniecības risinājumus.

“Latvijas finiera” valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems norāda, ka jaunās stādu uzglabāšanas tehnoloģijas dos iespēju attīstīties mežsaimniecībai – samazinās gatavās produkcijas zudumus un nodrošinās klientiem stādu saņemšanu viņiem vēlamajā laikā pavasarī. Savukārt unikālais koka ēku komplekss dos iespēju dažādu zinātnisko institūciju pārstāvjiem uzkrāt zināšanas un datus daudz plašākam koksnes kā materiāla pielietojumam nākotnē.

Meža un koksnes pētniecības institūta direktors Andrejs Domkins atgādināja, ka AS “Latvijas finieris” jau sarūpējis zinātniski un inženiertehniski pamatotus piemērus, lai pārvarētu kritiskos stereotipus par koksnes ilgizturību un uguns noturību. Stādu dzesētavas telpu būvei tiks izmantotas masīvkoksnes plātnes, kas būs pakļautas ļoti skarbiem klimata apstākļiem. “Tas ir liels risks, jo šādas pieredzes nav, bet ļoti vērtīgs jaunu zināšanu ieguves eksperiments. Turklāt šis pētījums, pateicoties iebūvētajai monitoringa iekārtai, būs ilglaicīgs,” skaidro A. Domkins.

Jaunais koka ēku komplekss ir piecu miljonu eiro zaļās investīcijas Siguldas novadā un Gaujas Nacionālajā parkā. Jauno kokaudzētavas ēku kompleksu plānots pabeigt 2025. gadā.

Rēzeknē būvēs Kinoloģijas centra kompleksu

Rēzeknē Valsts robežsardzes koledža uzsākusi realizēt projektu “Valsts robežsardzes koledžas Kinoloģijas centra kompleksa būvniecības 1. kārta”.

Tiks uzbūvēts jauns, specializēts dienesta suņu pamatapmācības Kinoloģijas centrs, lai tajā veiktu centralizētu tiesībaizsardzības iestāžu kinologu un dienesta suņu apmācību.

Projekta īstenošanas periods ir no 2024. gada 1. jūnija līdz 2026. gada 31. augustam. Kopējais finansējums – 5 051 367 eiro, no tiem Eiropas Savienības līdzfinansējums – 3 788 525 eiro un valsts budžeta finansējums – 1 262 842 eiro. Projekts tiek īstenots Finansiālā atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai nacionālajā programmā 2021.–2027. gadam, kuras mērķis ir izveidot spēcīgu un modernu Latvijas ārējās robežas drošību, tādējādi palīdzot nodrošināt augstu iekšējās drošības līmeni Eiropas Savienībā, informē Valsts robežsardzes koledžas Rekrutēšanas un robežsardzes vēstures izpētes nodaļas vadītāja Diāna Deņisova.

Lizumā kokapstrādes uzņēmumā “Avoti” atklāts saules enerģijas parks

Gulbenes novada Lizumā uzņēmuma pašpatēriņam atklāta saules elektrostacija (SES), ko attīstījis kokapstrādes uzņēmums “Avoti” un vietējā uzņēmumu grupa “AJ Power”.

“Avotu” SES kopējā platība ir aptuveni 10 hektāri, kuros izvietoti 9216 saules paneļi ar kopējo jaudu vairāk nekā pieci megavati. Gadā SES saražos apmēram 5100 kilovatstundu atjaunīgās enerģijas, ko izmantos uzņēmuma “Avoti” ražošanas vajadzībām. Saražotā enerģija nodrošinās vairāk nekā piekto daļu (21%) no uzņēmuma elektroenerģijas patēriņa.

Uzņēmuma saules parka projekts realizēts ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmas finansējumu uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanai, piesaistot attīstības finanšu institūcijas “Altum” aizdevumu ar kapitāla atlaidi un AS “Swedbank” finansējumu.

“Avoti” ir kokapstrādes uzņēmums, kas lielos apjomos ražo priedes masīvkoka mēbeles, kā arī kokskaidu granulas. Uzņēmuma darbības pamatā ir aprites ekonomikas principi – preces tiek radītas ilgstošai lietošanai, kas iekļauj arī bezatlikumu ražošanas procesu.

Saudzējot Dortmaņa lobēliju, liegts uzturēties Ummja ezerā

Carnikavas pagastā līdz 15. augustam sezonāli liegts uzturēties Ummja ezerā. Liegums noteikts, lai saudzētu reto, trauslo un īpaši aizsargājamo ūdensaugu – Dortmaņa lobēliju, vienu no Ādažu novada simboliem. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina šajā laikā Ummja ezera krastus izmantot tikai pastaigām, bet atpūtai uz ūdens un peldēšanai izvēlēties citas ūdenstilpes tuvākajā apkārtnē, piemēram, Dzirnezeru, Pulksteņezeru, Kadagas un Lilastes ezeru, Lielo un Mazo Baltezeru, Gaujas krastus vai Rīgas līča pludmali.

Ainaviskais Ummis ir unikāls lobēliju-ezereņu ezers ne tikai visas Latvijas, bet arī Baltijas mērogā. Tas ir viens no nedaudzajiem Latvijā vēl atlikušajiem dzidra ūdens jeb oligotrofajiem ezeriem, kurā sastopama vienīgā lobēliju dzimtas suga Latvijā. Dortmaņa lobēlija ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā pirmajā jeb izzūdošo sugu kategorijā.

Atgādinot par lieguma periodu, pie Ummja ezera tiks izvietotas informatīvās zīmes, ezeru regulāri apsekos DAP valsts vides inspektori un Ādažu novada pašvaldības policisti.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Projektā “Novadu balss” sadarbojas “Zemgales Ziņas”, “Kurzemes Vārds”, “Izdevniecība “Auseklis””, “Vietējā” un “Radio SWH”. #SIF_MAF2024