Vokālā grupa «Savējie» ir savējie. Šovakar dārza svētkos pie grupas vadītājas Ilzes Indrikovas «Savējie» dziedās, ies pirtī, ceps šašlikus, atpūtīsies, lai pāris vasaras mēnešu pašķirtos.
Vokālā grupa “Savējie” ir savējie. Šovakar dārza svētkos pie grupas vadītājas Ilzes Indrikovas “Savējie” dziedās, ies pirtī, ceps šašlikus, atpūtīsies, lai pāris vasaras mēnešu pašķirtos. Bet oktobrī viņi svinēs piecu gadu jubileju ar plašāku koncertprogrammu.
Grupai ir vairāki trumpji. Viens – īpašā kopība, ģimeniskums. Pat tiktāl, ka mēģinājumi otrdienas vakaros ievelkas līdz pusnaktij, jo visiem kopā gribas ne tikai dziedāt, bet arī parunāt par dzīvi. Otrkārt, “Savējie” rajonā ir vienīgā vokālā grupa, kuras sastāvā ir gan dziedātāji, gan dziedātājas. Treškārt, viņu profesionālās augšanas temps netiek “pumpēts”. Brīvi un plūstoši notiek tas, kam jānotiek. Skatēs “Savējie” startē ar labiem rezultātiem, bet pagaidām tie nav “visspicākie”. “Tas nav tik daudz dziedāšanas, cik dzīves stils. Svinam svētkus, sūtām īsziņas, cits par citu stāvam un krītam,” saka Ilze. Bijis pat tā: kādam no grupas Jaungada nakti vajadzējis pavadīt slimnīcā, tad daudzi “Savējie” ar šampanieti un draudzīgu plecu bijuši kopā arī tur.
“Laukos ir sava specifika. Nav izlases iespējas. Dzied tie, kas grib dziedāt. Tomēr augšana ir jūtama. Piecos gados neviens nav aizgājis no kolektīva tāpēc, ka vairs nepatiktu. Grupā ir arī vairākas ģimenes,” stāsta Ilze. Labo garu viņi uztur kopā. Ar Ziemassvētku svinēšanu septiņdesmito gadu stilā, ar mazo dziedātāju iesaistīšanu pašradīto svētku norisēs. Nākamais solis, ko gribētos spert, ir doties ārpus sava rajona robežām.
