Ļaužu valodām tāpat kā laika apstākļiem ir divas pazīmes: tiem, pirmkārt, ir ļoti liels spēks uz sabiedrisko domu, otrkārt, tie ir svārstīgi un nepastāvīgi.
Ļaužu valodām tāpat kā laika apstākļiem ir divas pazīmes: tiem, pirmkārt, ir ļoti liels spēks uz sabiedrisko domu, otrkārt, tie ir svārstīgi un nepastāvīgi. Lai cik liela slodze būtu Rīgā, ar lielu vērību esmu sekojusi kultūras aktualitātēm reģionos. Kopš 2004. gada esmu devusies ap 30 darba vizītēs uz Latvijas reģioniem un pārliecinājusies par proporcionāli arvien augošo atbildību vienotas kultūras stratēģijas nostiprināšanai.
Katrs esam pieredzējuši, cik ļoti darbu apgrūtina nepatiesas informācijas izplatīšana. Līdzīga situācija izveidojusies arī tagad. Jelgavā tiek runāts, ka Kultūras ministrija (KM) kādā īpaši saudzīgā veidā izturas pret Jelgavas Mūzikas vidusskolas (JMV) ilggadējo direktoru Jāni Keiču. Cienot jelgavniekus, cienot Jelgavas mūzikas dzīvi un savu darbinieku sūro darbu, ar faktiem vēlos kliedēt šīs Jelgavas sabiedrībā izplatījušās baumas.
Taupīšu jūsu un savu laiku un lūgšu cienījamo lasītāju pievērsties hronoloģiskā secībā sakārtotajiem KM zināmajiem datiem par J.Keiču, kas izskaidro pašreizējo situāciju.
1. 1980. gada 27. augustā J.Keičs iecelts par JMV direktoru.
2. 2000. gadā atestēts un novērtēts ar augstāko kategoriju.
3. 2004. gada 27. jūlijā KM izsaka rājienu J.Keičam par Valsts kontroles 2004. gada 9. jūlijā revidenta ziņojumā konstatētajiem pārkāpumiem maksas pakalpojumu un citu ieņēmumu iekasēšanā un uzskaitē 2003. gadā.
4. 2004. gada 11. novembrī izveidota JMV direktora J.Keiča darbības izvērtēšanas komisija, kas klātienē iepazinās ar situāciju skolā un izlases veidā pārbaudīja JMV darbinieku un pedagogu vēstulēs minētos faktus.
5. 2004. gada 14. decembrī komisija iesniedz ministrijā slēdzienu, kurā pieprasīts paskaidrojums no J.Keiča.
6. Ar 2004. gada 1. decembri J.Keičam ir darba nespējas lapa līdz pat šai dienai, līdz ar to nav saņemti viņa detalizēti paskaidrojumi.
7. Slēdziens nav publicējams – tam ir ierobežotas pieejamības statuss, jo sakarā ar J.Keiča slimību nav pieņemts lēmums par attiecīgo lietu.
8. 2004. gada nogalē KM saņem vairākas sūdzības vēstules no JMV darbiniekiem un pedagogiem par J.Keiča rīcību ar personālu un mantu.
9. 2004. gada decembrī KM nosūta vēstules KNAB, Valsts kontrolei, Ģenerālprokuratūrai, lai atbilstoši iestāžu kompetencei pārbaudītu faktus.
10. KNAB joprojām nav atbildējis.
11. Valsts kontrole noraida lūgumu par revīziju.
12. Ģenerālprokuratūra pārsūta materiālus Valsts policijai, ar to izskatīšanu nodarbojas Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvalde.
13. Policija, pamatojoties uz mūsu vēstuli, pieņem lēmumu par krimināllietas ierosināšanu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.
14. 2005. gada 1. jūnijā kultūras ministre H.Demakova paraksta rīkojumu par JMV direktora pienākumu izpildītāju iecelt JMV pedagoģi Dinu Tauriņu.
Tāpat kā katram Latvijas iedzīvotājam ir tiesības uz savu valsti, mūsu Latviju, kur viņš var izkopt savu etnisko kultūru, katram iedzīvotājam jāievēro savas valsts likumdošana. Tiklīdz KM saņems no minētajām iestādēm informāciju, KM lems par turpmākajām darbībām. Informēju, ka tas paredzēts Darba likuma 109. panta trešajā daļā: “Darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu darbinieka pārejošās darba nespējas laikā.” KM arī jāizskata J.Keiča rakstisks paskaidrojums, uz ko viņam ir likumīgas tiesības, tikai tad tā var pieņemt galīgo lēmumu.
Iespējams, ka J.Keiča slimības uzliesmojums saistīts arī ar ieilgušajām nesaskaņām, kas JMV briedušas ilgāku laiku un veidojušas neveselīgu darba mikroklimatu. Cilvēkus saērcināt var neiedomājami ātri, īpaši ar faktiem, kas skar viņu ienākumus un bērnus. JMV pēc būtības ietver abus no šiem faktoriem. Nav arī noslēpums, ka jelgavnieku vidū tiek runāts par J.Keičam inkriminētajiem piesavināšanās aktiem. Kopīgiem spēkiem jāmēģina nošķirt ļaužu valodas no pamatotiem faktiem. Varbūt tieši tādēļ KM sāktos “caurspīdības” pārbaudes aktus jelgavnieki tulkojuši kā KM aizstāvību J.Keičam. KM nevienu nepiesedz. Skaidrāk izteikties nav iespējams.
JMV atrodas KM pakļautībā, līdzīgi kā tas ir ar daudzām Latvijas mūzikas skolām, tajā skaitā Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas koledžu, Daugavpils Mūzikas koledžu u.c. Kultūras ministrijai nav pamata izcelt vai noniecināt kādu no šo iestāžu vadības pārstāvjiem. To maksimāli efektīva darbošanās un jaunās paaudzes izglītošana ir KM nolūks gan tuvākā, gan tālākā nākotnē.
