Sapaunojušies un laimīgi autobusā kāpj atvaļinājuma iespēju lutinātie.
Sapaunojušies un laimīgi autobusā kāpj atvaļinājuma iespēju lutinātie. “Šlipsoti” šoferīši laimīgajiem norāda, kur novietot no mantām pārbarotās somas. Patīkama rosība. Un tajā visā vēl nepamanīts paliek gids. Bet ar viņa pirmajiem apsveicināšanās vārdiem kā zibens cauršauj doma – kāds būs šis cilvēks, ar kuru kopā tiks vadītas turpmākās dienas? Tiek spicētas ausis un izteikts pirmais vērtējums.
Ar gidi Līgu Rozenbergu “Ziņu” kolektīvs vadīja dienas Ungārijā. Nu… gribas teikt – meitene ar krampi. “Krampis” nenozīmē sievišķības trūkumu. Tas ir aroda noslēpums, kā laipni, mierīgi var turēt situāciju vienā saujā. Viņa it kā “stūrēja” pat šoferus. Parasti komanda veidojas saskanīga, bet gadās arī problēmas. Tad galvenais ir tikt ar visu galā tā, lai klienti neko nemana, stāsta Līga. Viņa par gidi strādā desmito gadu, un pirmais pienākums bija aizvest bērnus uz Cēsīm. Pirmais ārpus Latvijas – uz Ungāriju. Tā arī ir Līgas mīļākā zeme. Un tad nav jābrīnās, ka Ungārijas brauciens izvērtās tik jauks. Saprotams, gribas ar Līgas domām iepazīstināt arī jūs.
Katra grupa man ir mīļa
Katra grupa ir ar savu auru, stāsta Līga. “Katra mīļa, ja nedēļu pavada kopā. Gadījies arī pa kādam neapmierinātajam. Bet tā ir vairāk grupas problēma nekā gida. Atbraucot no garajiem ceļojumiem, vienmēr esam pilnīgi izpumpējušies. Līdz pēdējam to nejūtu. Bet, kā aizveru savas mājas durvis, tā viss. Ja divas dienas starpā, ir labi, bet vasarā dažreiz jau nākamajā atkal jāpošas ceļā. Darbs ir fiziski un morāli smags, bet es ar katru gadu to mīlu arvien vairāk. Ja ilgāku laiku nebraucu, pēdas niez,” tā Līga. Ar humoru viņa teic, ka lielākās problēmas ir dziesmu svētku laikā. Cilvēki un autobusi aizņemti. Klusums gidiem. Klusums firmām. Neparasts klusums vienu nedēļu viskarstākajā tūrisma sezonā būs arī šovasar. Atvaļinājuma vasarā, protams, viņai nav. Bet pērn bija izdevība pašai būt ekskursantes statusā. Viņas gids bija Dailes teātra aktieris Pēteris Gaudiņš. “Varēju baudīt arī interesantu personību,” saka Līga.
Latvija arī ir skaista
Jāsāk ir ar Latvijas novadiem, tad jābrauc pa Baltiju un tikai pēc tam jāaun kājas tālākiem ceļojumiem. Interesanti, ka nelielas divu dienu ekskursijas pa Latviju ir ļoti populāras ne tikai skolēniem. Ļoti bieži šādus pasākumus vasaras brīvajās dienās organizē darbavietas. “Ir dažādas variācijas. Pašlaik, manuprāt, ļoti kolorīta varētu būt Liepāja. Pirms gadiem man tā likās auksta, bet liepājnieki veido savu auru. Šajā rajonā arī Pape ar savvaļas zirgiem, govīm. Ir ko redzēt. Joprojām jauki un silti sagaida Talsi, Kuldīga. Vidzemē – Cēsis, Mazsalaca, Valmiera, Rūjiena. Darbīgie vidzemnieki ar arodu prasmēm, maizes cepšanu. Interesants maršruts ir arī Alūksnes puse, Ates dzirnavas, ģeoloģijas muzejs Alūksnes muižā. Latgale tūristus droši vien visvairāk varētu saistīt ar Aglonu. Preiļos interesanti paviesoties keramiķu Čerņavsku dinastijas darbnīcās. Latgale savus tūristus uzņem vissirsnīgāk un vienkārši. Arī Vidzemē cilvēki ir atvērti. Kurzemē – lepnāki. Vismazāk, lai kā mums to negribētos dzirdēt, Līgu saista Zemgale. Vienveidīga daba un vispār – vienveidība.
Kad izbraukti Latvijas novadi, var doties tālāk – uz Igauniju un Lietuvu. Igaunijā tas varētu būt Lahemā nacionālais parks ar skaudro, skaisto dabu. Protams, Sāremā, daudz ko redzēt ir arī Dienvidigaunijā, Tartu apkārtnē. Lietuvā – klasiski un labi maršruti ir Klaipēda, Palanga. Labs maršruts ir četras lietuviešu galvaspilsētas – Kernave, kur palikuši tikai pilskalni, Traķi ar pili un ezeru, Kauņa, kas gan ir jauka pilsēta, bet nekas neliecina, ka kādu laiku tā bijusi galvaspilsēta, un Viļņa.
Mācies no sevis, mācies no brāļa
Ko no saviem brāļiem kaimiņiem varētu mācīties latvieši? Līga padomā. Diezgan skeptiski par mūsu ziemeļu kaimiņiem. “Man liekas, no igauņiem gandrīz neko. Tā tiešām ir auksta tauta. Ja nu vienīgi varam mācīties viņu prasmi iegūt naudiņu. Mūsu valstiņa ir maza, tā viņus tikpat kā neinteresē. Igauņi vairāk orientējas uz vāciešiem un tamlīdzīgi. Ziemeļigaunijā iedzīvotāji ir nedaudz sirsnīgāki. Bet lietuviešos joprojām ir dzīvs dižkunigaišu lepnums, cieņa. Viņi jau arī padomju laikā uz Maskavu veda mazāk desu, bet no Maskavas – vairāk atļauju būvniecībai. Lietuvieši ir viesmīlīgāki. Savukārt retāk pilsētās ir redzami Latvijā tik tradicionālie spēļu automāti un spēļu zāles. Pie mums ne vienmēr var atrast bankomātu, bet spēļu automātu – viegli.
Katra pilsēta sagaida kā savējo
Tālāk ceļojam… Uz kurieni? Gides profesionālā atbildība klaji neļauj teikt, ka nu tik visiem jābrauc uz Ungāriju. Bet Līgai acis iespīdas. Nu ir jau tā. Ir! Šajā zemē viss ir labs, domā gide. “Ne Vīne, ne Parīze nestāv klāt Budapeštai. Ungāru tautas lepnums ar savu tūkstošgadīgo vēsturi fascinē. Viņiem ir viss – daba, nacionālais kolorīts, savi karaļi un diža vēsture. No viņiem varētu daudz mācīties, ungāri prot piesaistīt tūristus, ir viesmīlīgi. Budapešta ir domāta cilvēkiem. Parkos cilvēki vasarā uz segām pikniko. Es nezinu… Var jau būt, ka Rīga ir skaista, bet vēsa tā katrā ziņā ir,” domā Līga. Līdztekus jaukajai Ungārijai, tuvajai Baltijai un savai Latvijai viņa ekskursantus pavada uz Austriju, Slovākiju, Poliju, Čehiju, citām zemēm. Ko īsi gide varētu teikt par tām?
“Austriešos vēl ir dzīvs Habsburgu gars. Kādreiz bijusi varena tauta. Pusi Eiropas valdījusi. Tagad jebkuru fascinē Zalcburgas mūzika, Vīnes pieminekļi. Savukārt, slovāki daudzējādā ziņā vēl pārslimo sociālismu. Viņiem neiet viegli, ir problēmas ar valdību, bet šī tauta prot izmantot savus dabas resursus. Tatros katrs tūrists var ļoti labi atpūsties. Tā ir arī salīdzinoši lēta zeme. Varētu šķist, ka tur, augšā kalnos, var paēst nesamērīgi dārgas pusdienas, bet tā nav. Slovākija vairāk der tiem, kam patīk daba. Bet kultūras, arhitektūras mīlētājiem, protams, ir Prāga. Arī Polija pēdējos gados strauji sakopusies un pietiekami interesanta,” domā gide Līga Rozenberga, kas ar sirdi vairāk atsaucas skaistai dabai, ne tik daudz skaistai pilsētai, tomēr šajos gados iemīlētas arī pilsētas. “Katra sagaida tevi kā savējo. Ir savas mīļas vietiņas, savi pazīstamie cilvēki.”
Nu, cienījamie lasītāji? Lai šai vasarai esat sapaunojušies un laimīgi!
