Pat nevajadzēja paiet ilgam laikam no brīža, kad uzzinājām par demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, un mūsu gudrākā tautas daļa jau rīkojas.
Pat nevajadzēja paiet ilgam laikam no brīža, kad uzzinājām par demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, un mūsu gudrākā tautas daļa jau rīkojas – atbildot uz iedzīvotāju neskaitāmajām vēstulēm un nevalstisko organizāciju uzbāzīgajiem lūgumiem, Saeima lēmusi, ka priekšlaicīgās pensionēšanās termiņš pagarināms par trim gadiem. Priekšlikumam pagarināt priekšlaicīgu pensionēšanos atbalstu paudusi Zaļo un zemnieku savienība, Latvijas Pirmā partija, “Jaunais laiks”, kā arī Saeimā pārstāvētās kreisā spārna partijas. Tik jutīgā jautājumā kā pensiju lietas deputāti izrādījuši apbrīnojamu saskaņu lēmuma pieņemšanā.
Cēli pamatojot grozījumu nepieciešamību, norādīts, ka visgrūtāk konkurēt darba tirgū Latvijā ir pirmspensijas vecuma iedzīvotājiem. Līdz ar lēmumu par termiņa pagarināšanu saausījušies dažādi sabiedrības pārstāvji, “viedā simta” panākumus velkot katrs uz savu labo darbu bagāžu.
Lai izmaksātu pensijas cilvēkiem, kas nākamo trīs gadu laikā vēlēsies priekšlaicīgi doties pensijā, no valsts budžeta būs nepieciešami tikai 11,7 miljoni latu, liecina Labklājības ministrijas prognozes. Vēl pirms lēmuma “zaļo” pārstāve Dagnija Staķe atzina, ka Labklājības ministrija šo Saeimas lēmumu respektēs, bet darīs visu, lai cilvēki, kas nevēlēsies doties priekšlaikus pensijā, varētu pēc iespējas ilgāk atrasties darba tirgū.
Kamēr potenciālie pensionāri kaut ar mazāko lūpu kaktiņu pateicībā uzsmaida deputātiem par viņu vienbalsīgo lēmumu, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāts runīgais Juris Dobelis likumprojekta iesniedzējiem jau pārmetis, ka priekšlikums esot gandrīz analogs “tēvzemiešu” ierosinājumam, kuru Saeima trīs reizes noraidīja.
Neilgi pēc Saeimas balsojuma manāmāki kļuvuši arī arodbiedrību pārstāvji, klāstot, ka beidzot deputāti atbalstījuši to, par ko spriests jau gadiem. Iespēja priekšlaicīgi doties pensijā ir ļoti būtiska, jo valsts patlaban nevar nodrošināt darbavietas visiem iedzīvotājiem pirmspensijas vecumā, arī valsts subsidēto darba vietu pirmspensijas vecuma cilvēkiem ir pārāk maz, norāda Latvijas Pensionāru federācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.
Palielinoties pensionēšanās vecumam, aug pirmspensijas vecuma bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku kopskaitā. Arodbiedrības uzsvērušas, ka valstij jāveicina pirmspensijas vecuma iedzīvotāju integrācija darba tirgū, piemēram, jānodrošina profesionālās un izglītošanās apmācības iespējas, jāuzlabo drošība darbavietā, kā arī jāsniedz finansiāls atbalsts pirmspensijas vecumā strādājošajiem, tādējādi mudinot tos strādāt, nevis doties pensijā.
Ja atbildīgo ļautiņu emocijas par priekšlaicīgās pensionēšanās termiņa pagarināšanu pārsvarā vainagojas ar pozitīviem izteikumiem, krietni sašķeltāks veidojas sabiedrības viedoklis. Aizvien liela daļa ļaužu, kam mūžs nupat iegrozījies no vidus uz otru pusi, atceras “sliktos” laikus, kad sievietes gāja pensijā no 55 gadiem un vīrieši – no 60 gadiem. Piemēram, portālā “Delfi” lasītāja ar pseidonīmu “Vecene”, komentējot lēmumu, atklāj: “Man ir 57 gadi, un esmu “mūžam jauna”… Pensiju nesaņemu, alga maza. Mani kolēģi, kas saņem pensiju, mani apsmej: “Strādā, strādā. Kamēr tu drīkstēsi iet pensijā, pensionēšanās vecums būs 65 gadi!” Man tos nesagaidīt, jo jau tagad jūtos slikti. Cerams, ka pabalstu zārkam izrakstīs, un tad pa taisno uz kapsētu. Tur pensiju nevajadzēs.”
Šķiet, veco laiku vairs nebūs, bet vecīšu bērniem un mazbērniem jārūpējas par pozitīvu demogrāfiskās situācijas iznākumu jau tagad, lai valstsvīri, lēmumus pieņemot, var rēķināties ne tikai ar pensionāru skaita strauju palielināšanos tuvākajās piecgadēs, bet arī prognozēt, ka veidojas paaudze, kas savus “darītājus” ar nodokļiem spēs uzturēt ne tikai tad, kad lielākā daļa pensionāru pa citas pasaules zālieniem staigās.
