Uzņēmums «Saldus ceļinieks», neraugoties uz sākotnējo svārstīšanos, atzīst, ka jaunas asfalta ražotnes izveide ar ES atbalstu un valsts finansējumu bija nepieciešama, bija vērts būt aktīviem, rakstīt projektu, investēt tehnoloģijās un cilvēkos.
Uzņēmums “Saldus ceļinieks”, neraugoties uz sākotnējo svārstīšanos, atzīst, ka jaunas asfalta ražotnes izveide ar ES atbalstu un valsts finansējumu bija nepieciešama, bija vērts būt aktīviem, rakstīt projektu, investēt tehnoloģijās un cilvēkos.
Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Zemgales uzņēmējiem domātajā konferencē ar savu pieredzi projekta sagatavošanā un realizācijā iepazīstināja uzņēmums “Saldus ceļinieks”, kas jaunas asfaltbetona ražotnes izveidei saņēmis gandrīz 435 tūkstošus latu ES finansējumu un nepilnus 373 tūkstošus latu valsts līdzfinansējumu. Projekta kopējās izmaksas sasniedz 1,65 miljonus latu. Jūnija vidū ražotni paredzēts nodot ekspluatācijā.
Atrunu netrūka
Uzņēmuma valdes loceklis Gints Karols atzīst, ka sākumā bijusi liela svārstīšanās – rakstīt vai ne projektu struktūrfonda finansējuma saņemšanai. Licies, ka tas būs ļoti sarežģīti, dārgi izmaksās, ka izredzes tikt pie naudas ir mazas. Izskanējušas runas, ka projekta atbalstam nepieciešami “pareizie” konsultanti, īstie “gali”. Zināmas bailes izraisījis risks, ja nekas nesanāktu, kā arī tas, ka uzņēmuma konfidenciālā informācija varētu nonākt pie konkurentiem. Tomēr nolemts visu izsvērt dziļāk. Vispirms noteikts, kas uzņēmumam būtu nepieciešams, – gan darbinieku apmācība, gan tehnoloģiju modernizācija, gan infrastruktūras sakārtošana. Pēc tam vispusīgi izsvērtas prioritātes un nolemts izstrādāt projektu.
Finansējuma saņemšanai izvēlēta visdārgākā pozīcija – jauna asfaltbetona ražotne, jo projekta sagatavošanai nepieciešamie ieguldījumi atmaksājas pie zināma atbalsta līmeņa. Tad sākusies detalizēta finanšu izmaksu, risku analīze. Nonācis pat tiktāl, ka atkal atgriezušies pie domas neko neturpināt un palikt pie līdzšinējās asfalta ražotnes. Tomēr gaidāmās ES videi izvirzītās prasības likušas izšķirties par projekta izstrādi.
Bijā jāsāk ātrāk
Laika grafika ziņā no pagājušā gada janvāra līdz jūnijam vākta informācija par struktūrfondu iespējām, apmeklēti semināri, izstādes, tostarp ārvalstīs, lai vairāk, nevis tikai no reklāmas bukletiem iepazītu potenciālo iekārtu ražotājus. Jūlijā sāktas sarunas ar bankām par finansējuma iespējām (projekti, kā zināms, jārealizē par saviem līdzekļiem, piešķirtā atbalsta nauda pieejama tikai pēc realizācijas). Turpmākajā darba gaitā atzīts, ka tā bijusi kļūda, – sarunas ar finansētājiem, arī projekta izstrāde būtu jāsāk ātrāk.
Biznesa plāna un citu dokumentu sagatavošana bankai līdzinājusies otra projekta sagatavošanai. Bijusi nepieciešama tirgus izpēte turpmāko desmit gadu perspektīvai, pierādījumi, kā atrisināt situāciju, ja ražotnes izveidei izstrādātais projekts tomēr nesaņems atbalsta finansējumu – tik smalka bijusi “izķidāšana”.
Augusts un septembris līdz projekta iesniegšanai bijis vissaspringtākais laiks. Dokumentu lielā apjoma dēļ papīrus izrādījies ērtāk izvietot uz grīdas neskaitāmus metrus garās virknēs. Baidoties no pārlieku dažādiem piedāvājumiem, iepirkuma procedūrai izstrādāti visai precīzi nosacījumi, lai piedāvātie ražotnes risinājumi un iekārtas patiešām konkurētu. Projekta pieteikuma dokumentu sagatavošanai septembrī veltītas dienas un naktis. Un kā ne – tiklīdz viens cipars izmainās, izmaiņas izdarāmas neskaitāmās citās vietās. Zinot projektu iesniegšanā valdošo ažiotāžu, uzņēmumā katru dienu pirkts “Latvijas Vēstnesis”, lai pārliecinātos, ka infrastruktūras programmā pieteikumu pieņemšana vēl nav pārtraukta un līdzšinējais darbs nav izrādījies velts.
Vērtēšana ieilga
Oktobrī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sākusi projekta administratīvo vērtēšanu. Tās gaitā saņemts daudz jautājumu, sevišķi par iepirkuma procedūru, pretendentu piedāvājumu. “Labi, ka no visiem trim pretendentiem nevienu nebijām informējuši, kura piedāvājums atzīts par labāko, jo projekta vērtētājiem no pretendentiem bija nepieciešams saņemt papildu apliecinājumus.”
Novembrī LIAA pārstāvji ieradušies uzņēmumā un iepazinušies ar ražotnes būvniecības vietu. Asfaltbetona ražošanas iekārtu piegādātāji ātrāk gribējuši zināt, kad īsti viņi varēs izpildīt pasūtījumu. Iesniedzot projektu, uzņēmumā lēsts, ka rezultāti būs zināmi novembrī. Taču izrādījies, ka vērtēšana, salīdzinot ar sākotnēji pausto informāciju, ieilgst. Arī decembrī valdījis klusums. Pozitīva atbilde par ES atbalsta un valsts finansējuma piešķiršanu saņemta janvārī.
Februārī ar LIAA parakstīts līgums. Atsāktas sarunas ar banku un iekārtu ražotājiem. Tās nav bijušas vienkāršas, bankas un ražotāji vēl precīzāk centušies risināt turpmākās sadarbības nosacījumus, līgumos iestrādājuši izmaiņas. Ražotāji nav bijuši apmierināti ar laika grafiku, jo rēķinājušies ar novembra termiņu. Vispirms sarunas risinātas ar banku, tad ar ražotājiem. Ražotāju pārliecināšanas nolūkā notikušas pat trīspusējas sarunas, uz kurām pieaicināta arī banka.
Bija vērts investēt
Martā varēja sākties projekta realizācija. Ziemas apstākļi būvdarbu sākšanai gan nav piemērotākie. Sagatavots celtniecības laukums, pievadīta elektrība. Aprīlī piegādāta iekārta. Maijā tā montēta. Darbs veikts pašu spēkiem iekārtas ražotāju vadībā un uzraudzībā. Zināmas problēmas sagādājusi valodas barjera. Nav trūcis arī citu problēmu. Piemēram, izrādījies, ka valstī ir tikai viens celtnis, kas varētu pacelt konkrēto iekārtu, taču tas pats izrādījies sabojājies. Pašlaik turpinās pēdējie iekārtas instalāciju darbi. Nākamajā nedēļā jauno asfaltbetona ražotni, kuras jauda būs 200 tonnu stundā, paredzēts iedarbināt. Būtiski, ka tajā kā materiālu otrreizējā pārstrādē varēs izmantot arī veco nofrēzēto asfaltu. Pagājušajā mēnesī uzņēmumā atkal ieradušies LIAA pārstāvji, lai pārliecinātos par darbu gaitu. Tagad palikusi pēdējā “aste” – gala atskaites sagatavošana.
Runājot par gūtajām atziņām, G.Karols teic, ka ir vērts būt aktīviem, rakstīt projektus, investēt tehnoloģijās un cilvēkos. Uzņēmuma modernizācija izrādījusies svarīga darbiniekiem, tagad viņi jūtoties novērtēti. Mūsdienīgās iekārtas ļaušot uzņēmumam ieinteresēt jauniešus, piesaistīt jaunus kadrus, jo ceļiniekiem kvalificētu speciālistu trūkst.
