Forums: «Komantāri un viedokļi» zlo: Kādu vakaru ap pulksten septiņiem pie durvīm klauvēja čalis ap gadiem divdesmit.
Forums: “Komantāri un viedokļi”
zlo: Kādu vakaru ap pulksten septiņiem pie durvīm klauvēja čalis ap gadiem divdesmit. Seja sasvīdusi, pats tievs. Viņa teksts: “Esmu jūsu kaimiņš (dzīvojot dažas mājas tālāk), māte iekļuvusi ceļu satiksmes negadījumā, atrodas Siguldas slimnīcā. Es Jelgavā dzīvoju tikai divus mēnešus, tāpēc apkārtnē nevienu nepazīstu.” Puisis lūdza aizdot 3,80 latu, lai varētu tikt līdz mātei. Nākamajā dienā atdošot vairāk.
Šim tas ģīmis tāds sasvīdis, ka nevar saprast – narkomāns vai uztraucies, jo bija ļoti silta diena.
Jauneklis bija tramīgs un trīcēja. Tiešām noticēju, iedevu divus latus, bet viņš mierā nelikās, prasīja vēl, lūdzās. Nauda man bija, bet bija arī nojauta, ka viņš melo. Tāpēc nedevu, bet piedāvāju aizvest līdz autoostai. Viņš teica, ka iešot meklēt pārējo naudu. Ja neatradīšot, nākšot atpakaļ.
Kad puisis aizgāja, noskatījos… Kļuva pat mazliet žēl. Domāju, varbūt skriet pakaļ, iedot to “piečuku”, bet mulsināja tas, ka tuvējā kaimiņa mājai viņš pagāja garām. Vēlāk visu pārdomāju un sapratu, ka tas bija narkomāns. Esmu tādus redzējis – “lomku” brīžos viņi spēj pārdot pat savu māti. Naudu iedevu, jo tajā brīdī nebiju pārliecināts par savu taisnību. Ja viņa māte tiešām būtu slimnīcā, es nespētu sev piedot, ka nepalīdzēju.
Vēlāk sapratu, ka nav jākaunas, bet gan jāprasa, lai parāda vēnas – situācijā, kad rada gabals nokļuvis nelaimē, neviens par šādu prasību neapvainotos.
Esiet ļoti modri!
