Šodien sveiksim jaukās Jutas (Jelgavā un rajonā 34) un Justīnes (20).
Šodien sveiksim jaukās Jutas (Jelgavā un rajonā 34) un Justīnes (20).
Justīne Undzēna dzīvo Lielvircavā, bet vidējo izglītību plāno iegūt Jelgavas 1. ģimnāzijā.
Reto vārdu izvēlējusies mamma. Kaut gan tas bijis padomā, jau gaidot vecāko māsu, par Justīni vecāki nolēmuši saukt jaunāko atvasi.
“Nācies dzirdēt, ka vārds ir vecmodīgs, tomēr man tas patīk, jo ir rets,” stāsta gaviļniece, piebilstot, ka viņas vārdadiena bieži vien paslīd garām – tā viegli, ģimenes lokā klusu svinēta. “Visi taupa spēkus Jāņiem,” smej meitene.
Viņa atzīst, ka par nākotnes profesiju vēl nav īsti aizdomājusies, jo vai ik dienu sirdij tīkams šķiet kas cits. Un izvēle ir tik plaša!
Kad Justīne būs nokārtojusi formalitātes, stājoties vidusskolā, viņa kopā ar mammu plāno doties kārtējā ceļojumā. Abas tā savaldzinājusi Slovākija, ka Tatros viņas pastaigāsies jau trešo gadu pēc kārtas.
Arī ziemas prieki Justīnei saistās ar kalniem, tiesa, “nedaudz” mazākiem un tepat – Latvijā sasniedzamiem. Šajā gadalaikā viņa nododas braukšanai ar snovbordu.
Kad uz aktīvām nodarbēm prāts nenesas, Justīne lasa. Visbiežāk detektīvromānus, cenšoties atšķetināt kriminālmīklas, vēl pirms to pastāsta grāmata. Reizēm izdodas.
Dažreiz apkārt saskatītais tiek atspoguļots Justīnes zīmējumos. Ar guašas krāsām vai ogli radītos.
“Esmu divējādas dabas. Gan ļoti mierīga, gan arī nedaudz trakulīga,” par sevi turpina Justīne, “jāpaiet laiciņam, kamēr iejūtos jaunā vidē. Svešos cilvēkos esmu noslēgta, bet draugu lokā – pilnīgi pretēji sākotnējam iespaidam.
