Devīto Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku nedēļa sola virkni jaundarbu un mūsdienīgus papildinājumus tradicionālajām dziesmu svētku norisēm – arī tādus, kuru mērķis ir vienot populāro un akadēmisko mākslu.
Devīto Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku nedēļa sola virkni jaundarbu un mūsdienīgus papildinājumus tradicionālajām dziesmu svētku norisēm – arī tādus, kuru mērķis ir vienot populāro un akadēmisko mākslu.
Svētku koncerti sāksies jau pirmdien, 27. jūnijā, ar tautas deju kolektīvu fināla konkursu VEF kultūras pilī pulksten 14, nākamajā rītā pulksten 10 turpināsies ar pūtēju orķestru finālskati Lielajā Ģildē, bet visu trešdienu Rīgas Latviešu biedrības namā un Valsts 1. ģimnāzijā risināsies koru konkursu fināli.
Otrdien pulksten 16 un 19, trešdien pulksten 15 un 18 un ceturtdien pulksten 19 izstāžu centrā “Ķīpsala” norisināsies deju koncertiestudējums “Spēlēju, dancoju”. Tā dramaturģija balstās uz postfolkloras grupas “Iļģi” versiju par Raiņa lugu, kas ļauj izdejot un izspēlēt “Kāzu”, “Velnu rijas”, “Saules saukšanas” rituālus un citas senas spēles. Iestudējumā piedalīsies apmēram 900 dažāda vecuma bērnu no pazīstamiem tautas deju ansambļiem.
Vizuālās mākslas izstāde, kuras atklāšana trešdien pulksten 12 paredzēta Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, paudīs izglītības iestāžu vizuālās mākslas pulciņu dalībnieku skatījumu uz dziesmu un deju svētkiem – zīmējumos, gleznojumos un grafikā. Tai pašā laikā folkloristi visus aicinās uz Pēterdienas svinībām brīvdabas muzejā.
29. jūnija vakarā 11. Novembra krastmalā pulksten 22 notiks atklāšanas sarīkojums – vienīgā norise, kas pulcēs visus svētku dalībniekus. Sarīkojuma koncepcija balstīsies uz mezglu gudrības tēmu. “No pirmā mezgliņa – no nabassaites. Tas ir mūsu sākums, mūsu atspēriena dēlītis. Vēlāk būs šņorīte kurpītē, mezgliņi prievītē, cilpiņa bizes galā… Tā tie nemanot salasīsies – mūsu dzīves mezgliņi, kas tik nenozīmīgi un tomēr svarīgi,” svētku vadmotīvu skaidro rīkotāji. Programmu ievadīs filmiņa “Mazā cilvēciņa stāsts”, kurā atainots bērna ceļš līdz dziesmu svētkiem. Kā “Ziņas” jau rakstīja, īpaši šim notikumam sacerēts jaundarbs, kura mūzikas autors ir Renārs Kaupers. Darbs veidots vairākās daļās, ietverot gan solo, gan kora dziedājumus, gan instrumentālo mūziku. Tā atskaņošanā piedalīsies grupas “Prāta vētra”, “Iļģi” un orķestris “Sinfonia concertante”, kā arī Atklāšanas lielais koris, kurā no katra Latvijas novada un Rīgas uzaicināti divi kolektīvi. Zemgali pārstāvēs Jelgavas 4. vidusskolas zēnu koris un 5. – 9. klašu koris (diriģentes Liena un Līga Celmas). Skaņdarbs veidots tā, lai noslēgumā to varētu izpildīt visi klātesošie skolēni, pedagogi un citi dalībnieki, papildinot to arī ar līdzdarbošanos, dažādiem horeogrāfiskiem elementiem.
Nākamās dienas vakarā Rīgas Latviešu biedrībā pulksten 19 paredzēts tautas mūzikas kolektīvu koncerts, Lielajā Ģildē pulksten 20 bērnu simfoniskā orķestra koncerts, bet Doma baznīcas dārzā pulksten 21 – garīgās mūzikas koncerts ar Uģa Prauliņa mistērijas “Dzīvības koks” pirmatskaņojumu.
Piektdien no pusdienlaika līdz vakaram Doma laukumā ritēs Amatu dienas programma: izstādes, folkloras kopu akcija “Varu, protu, daru!”, dejas, rotaļas, amatu mācekļu meistarstiķi, būs arī dziedošo un dejojošo amatnieku lielkoncerts un noslēgumā sadancošana un tērpu parāde.
Pulksten 17 pie Brīvības pieminekļa sāksies pūtēju orķestru defilē programma, kurā piedalīsies kolektīvi no Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Norvēģijas, Polijas un pašu mājām. Parāde arī atklās starptautisko jauniešu pūtēju orķestru festivālu – vēl vienu pirmreizēju notikumu pilsētas mūzikas dzīvē, kas gādās, lai līdz pat dziesmu svētku noslēgumam dažādās Rīgas vietās skanētu pūtēju orķestru koncerti. Vieskolektīvi pulcēsies uz koncertu Lielajā Ģildē.
Sestdien Doma laukumā būs Mākslu diena ar izstādēm, radošajām darbnīcām, teātru izrādēm, teātrasporta spēlēm, bērnu simfoniskā orķestra, pūtēju orķestru un teātra mūzikas koncertiem.
Sestdien pulksten 11 un 18 un svētdien pulksten 16 lielkoncertā “Ritums” “Skonto” stadionā 740 tautas deju kolektīvu (14 tūkstoši 800 dejotāju) izdejos 19 dažādu paaudžu horeogrāfu un deju skolotāju darbu dabas un cilvēka mūža rituma tēlojumā, kura režisore un scenārija autore ir jelgavniece Dace Micāne – Zālīte. “Dejo ne tikai cilvēks, stāstot ar kustību, soļu un zīmju rakstu kādu stāstu vai izsakot savas jūtas un pārdzīvojumu. Dabā vērojot redzam, ka dejo arī putni, dejo zirgi un dejo zivis,” par darba ieceri stāsta režisore “Kāds ir pirmais pamudinājums bērnam, uztverot mūziku vai ritmu, savas rokas un kājas sākt cilāt citādi, nekā to dara ikdienā? Dejot var visi, tāpat kā visi var raudāt, smieties un sajust. Deja savā būtība, gluži kā citas mākslas, stāsta par pasauli sev apkārt. Pasaule un daba. Zemes dzīve ir sakārtota pēc gadalaiku rituma, kas nebeidzoši rit un rit. Gadskārtas kā Laika ritenis, kā koka šķiedrā ieauguši laika gredzeni, kā jūras dzelmē dusošā gliemežvākā ierakstītā laika spirāle. Saule kā zelta kamols, kas rit Visumā nemainīgu ceļu, Zemes ritumu vadot. Latvijas dabas ritums – gājputni, laši, kas nārsto, un bites, kas ziemā guļ. Rituma vidū dzīvo cilvēks, aug bērns un mācās dabas ritumu saprast – bērns, kas no viena pavasara līdz otram ir paaudzies par gadu. Daba, deja, dejotājs saslēdzas vienā ritmā – arī tā ir cilvēka un dabas vienotība. Dejas, kas virknējas koncertā ir kā krelles ap dejotāja kaklu, kā vainags dejotājai galvā – iekrāsots ar gadalaikiem raksturīgu noskaņu un tēlu.”
Savukārt pulksten 13 un 19 skatītājus Kongresu namā gaida mūsdienu deju koncerts, kas vēlas parādīt mūsdienu dejas dažādību un attīstību Latvijā – būs pārstāvēta modernā deja, hiphops, breiks, “show dance”.
Svētdienu pulksten 9.30 sāks svētku dalībnieku gājiens, kas no Doma laukuma virzīsies uz Smilšu un Vaļņu ielas krustojumu, tad uz Brīvības pieminekli un tālāk pa Brīvības ielu.
Noslēguma koncerts, kas Mežaparka Lielajā estrādē sāksies pulksten 20.30, iecerēts kā visu astoņu iepriekšējo skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku retrospekcija, sākot ar pirmajiem svētkiem 1960. gadā. Koncertā skanēs arī jaundarbi – “Neatbildēts zvans” (J.Lūsēns, I.Zandere), “Gaismas atgriešanās” (U.Marhilevičs, G.Račs) un “Laika upē – es” (latviešu tautas dziesmu cikls
V. Zilvera apdarē). Dziedās 15 000 skolēnu kopkoris kopā ar pazīstamiem solistiem bērnu un jauniešu simfoniskā orķestra pavadījumā. Paralēli darbībai estrādē publikas zonā vairākās vietās notiks iešana rotaļās, ko aktīvi vadīs dažādu folkloras un deju kolektīvu dalībnieki un mūzikas ansambļi, vienlaicīgi iesaistot publiku. Būs izveidota arī mākslas zona, kurā darbosies mākslas skolu audzēkņi un būs iespēja iegādāties dažādus jauniešu izgatavotus suvenīrus un piemiņas priekšmetus.
Ieskatu koncerta programmā jelgavnieki jau varēja gūt skolu koru koncertā “Man visi ceļi cauri iet” Pilsētas svētku noslēgumā.
