Kā zināms, PVD ģenerāldirektors Vinets Veldre maija vidū izdeva rīkojumu, kas paredzēja no 1. jūlija visās pārtikas tirdzniecības vietās aizliegt tirgot dzīvas zivis, moluskus un akvakultūras dzīvniekus.
Kā zināms, PVD ģenerāldirektors Vinets Veldre maija vidū izdeva rīkojumu, kas paredzēja no 1. jūlija visās pārtikas tirdzniecības vietās aizliegt tirgot dzīvas zivis, moluskus un akvakultūras dzīvniekus. Rīkojums tika izdots, ņemot vērā ne tikai PVD inspektoru pārbaudēs pārtikas veikalos konstatētos pārkāpumus ūdens dzīvnieku labturībā un kaušanā, bet arī neskaitāmas iedzīvotāju sūdzības par ūdens dzīvnieku mocīšanu pārtikas tirdzniecības vietās. PVD inspektori dažādās pārbaudēs konstatējuši, ka akvāriji ir pārblīvēti, zivis slāpst un iet bojā.
Zemkopības ministrija nedēļas laikā izstrādāja ūdens dzīvnieku turēšanas noteikumu projektu, tāpēc trešdien PVD vadītājs atcēla iepriekš izdoto rīkojumu.
“Ziņas” vērsās pie vairākiem dzīvu zivju tirgotājiem, lai izzinātu, kā tirgošanas aizliegums ietekmētu viņu uzņēmējdarbību.
Veikala “Rimi” Svaigās pārtikas departamenta zivju nodaļas vadītājs Aivars Mogils pirms oficiāla rīkojuma par aizlieguma atcelšanu negribēja “Ziņām” komentēt PVD vadītāja lēmumu. Pirms apmēram nedēļas viņš bija atzinis, ka “šāds aizliegums uzņēmumam zaudējumus neradītu, zivju tirgošanas vietā atrastu kādu citu pozīciju”. Viņš arī norādīja – katram pircējam ir savs viedoklis par dzīvu zivju un ūdens dzīvnieku tirgošanu, taču pieprasījums pēc tiem aizvien esot liels.
Larisa Kitta, veikala “Nemo” vadītāja:
Veikalā tirgojam tikai karpas. Tirdzniecība ilgst no septembra vidus līdz maija beigām, jūnija sākumam. Vasarā audzētāji zivis baro, tāpēc preci veikaliem nepiegādā. Tagad baseinā dzīvo tikai dažas karūsas, kas priecē pircēju bērnus. Karpas iepērkam no SIA “Skrunda”. Tās turam lielā baseinā, kam nodrošināts gaisa kompresors un ūdens caurtece, tāpēc uzskatu, ka zivis nemokās. Vienā reizē akvārijā ievietojam aptuveni no 700 kilogramiem līdz tonnai zivju. Kādas piecas līdz desmit zivis “uzpeld” tikai pāris reižu gadā, kad ārā ir ļoti auksts un dažas zivis nespēj pārciest temperatūras straujo maiņu, kad tās pārvieto uz telpām.
Esmu pārliecināta, ka dzīvu zivju tirgošanas aizlieguma dēļ visvairāk ciestu pircēji, jo pieprasījums pēc šādām zivīm ir ļoti liels. Sevišķi tad, ja cilvēkiem tuvojas jubilejas, kādi svētki. Vislielākais pieprasījums ir Ziemassvētku laikā, – piemēram, pērn trīs dienu laikā pārdevām trīs tonnas karpu. Iedzīvotāji zina, ka dzīvas zivis ir zināms kvalitātes garants – tās ir veselas un gardi pagatavojamas. Īpaša kaušanas mehānisma veikalā nav, zivi ieliekam maisiņā un pircējs to nes mājās.
Pēdējā laikā vairāki pircēji izteikuši bažas par iespējamo zivju tirgošanas aizliegumu. Veikalam tas lielus zaudējumus neradītu. Ja PVD noteiks prasības, kuru realizēšanai būtu jāiegulda lieli līdzekļi, dzīvo karpu vietā domātu par citu produkcijas veidu.
Tatjana Histjajeva, veikala “Delfīns” vadītāja:
Tirgus zivju paviljonā no augusta līdz jūnijam pārsvarā tirgojam karpas, vēl arī līņus un karūsas, ko ievedam no Lietuvas un Skrundas zivju audzētavas. Veikals pastāv vairāk nekā desmit gadu, šajā laikā jau apzināts, cik ūdens dzīvnieku var ievietot akvārijā, lai tie nemocītos. Visvairāk zivis pērk no 23. decembra līdz janvāra sākumam. Šajā laikā ik mēnesi veikalam pievedam pat divas un vairāk tonnu zivju.
Ja būtu aizliegts tirgot dzīvas zivis, neapmierināti būtu klienti, jo nedzīvas svaigās zivis tā nepērk. Tirgošanas aizlieguma gadījumā slēgtu vienu tirdzniecības zāli, jo vasarā tajā tikpat rosības nav.
Uzskatu, ka prasības ūdens dzīvnieku turēšanai tirdzniecības vietā ir nepieciešamas. Tad tirgotāji zinās, kādi apstākļi jānodrošina, nebūs arī sūdzību no iedzīvotājiem.
