Līdz 27. jūnijam, kad «Kino 19» durvis uz diviem mēnešiem slēdz remontam, skatītājiem turpina piedāvāt nepretenciozo Holivudas komēdiju «Gluži kā mīlestība».
Līdz 27. jūnijam, kad “Kino 19” durvis uz diviem mēnešiem slēdz remontam, skatītājiem turpina piedāvāt nepretenciozo Holivudas komēdiju “Gluži kā mīlestība”. Repertuāru papildina arī specefektiem pilnāks žanra izstrādājums – Čaka Rasela režisētais “Maskas dēls”.
11 gadu pēc tam, kad skandināvu dieva Loki maskas atrašana filmā “Maska” apgrieza kājām gaisā Džima Kerija tēlotā kompleksu māktā puiša bankas klerka Stenlija Ipkisa dzīvi, tā atgriežas jaunā veidolā. Turpinājumā “Maskas dēls” Loki masku kādas mājas pagalmā izrok suns. Priekšmeta maģiskās īpašības, kas atradēju apvelta ar visu veidu spēku un pašpārliecinātību, izrādās pie vainas tam, ka suņa īpašnieka karikatūrista Tima Everija (Džeimijs Kenedijs) ģimenē piedzimst dēls, kas, būdams nepārprotams maskas īpašību iemiesojums, tādu nodarbi kā atvases auklēšanu tēvam padara par gauži sarežģītu uzdevumu… It kā ar to visu nebūtu gana, izrādās, Loki, izdabājot tēvam Odinam (kas neslēpj, ka savu veiksmīgo un stipro dēlu vidū Loki uzskata par neizdevušos “eksemplāru”), nolēmis darīt visu, lai masku atgūtu.
Visas šīs jezgas iesācējs Džeimijs Kenedijs Timā gan neiemieso ne pusi tā mežonīgā spēka radīto pārvērtību komiskuma, ko Kerijs iepriekšējā filmā, un necenšas arī radīt pat virspusēju iespaidu par to, ka viņa varonim varētu piemist kāda kripata apķērības. Tāpēc daudzmaz apmierināti, šķiet, varētu būt vien tie skatītāji, kas spējīgi nedalītu uzmanību pievērst specefektiem (un saskatīt tajos kinoapmeklējuma lietderību), ko veidojuši vairāku Oskara balvu ieguvēji – “Industrial Light
