Nedaudz uz priekšu pavirzījies ātrgaitas dzelzceļa projekts. «Rail Baltica» priekšizpētei, lai izvēlētos optimālāko dzelzceļa līnijas izvietojumu no reģionālās attīstības aspekta, piešķirts ES INTERREG programmas finansējums.
Nedaudz uz priekšu pavirzījies ātrgaitas dzelzceļa projekts. “Rail Baltica” priekšizpētei, lai izvēlētos optimālāko dzelzceļa līnijas izvietojumu no reģionālās attīstības aspekta, piešķirts ES INTERREG programmas finansējums.
“Ziņas” jau rakstīja, ka projektā kā partneris piedalās Zemgales attīstības aģentūra (ZAA). Iecerētā ātrgaitas dzelzceļa maģistrālā līnija savienos Tallinu, Rīgu, Kauņu un Varšavu ar atzariem uz Tamperi un Helsinkiem Somijā, kā arī Berlīni Vācijā. Zemgales šķērsošanai pastāv divi varianti. Pirmajā tā maršruts varētu būt Rīga – Jelgava – Meitene, bet otrajā, ja tiks būvēta jauna dzelzceļa līnija, – Rīga – Bauska.
Projektu paredzēts pabeigt līdz 2016. gadam. Posms, kas savienos Polijas galvaspilsētu Varšavu un Lietuvas pilsētu Kauņu, jāizbūvē līdz 2010., posms Kauņa – Rīga – līdz 2014. gadam, bet pēdējais posms Rīga – Tallina – vēl pēc diviem gadiem. Projekta priekšizpētes uzdevums ir izvēlēties no reģionālās attīstības konteksta optimālāko dzelzceļa līnijas izvietojumu. Priekšizpēti plānots sākt septembrī. Darbu kopējās izmaksas ir 1,5 miljoni eiro (apmēram viens miljons latu), no kuriem 75 procenti būs no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.
Projekta gaitā sadarbojas 22 partneri no sešām Baltijas jūras reģiona valstīm – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Vācijas un Somijas. No mūsu valsts vadošais partneris ir Rīgas reģiona attīstības aģentūra, kā partneri piedalās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Satiksmes ministrija, Zemgales un Vidzemes attīstības aģentūra un Transporta, izglītības un pētījumu centrs.
Eiropas komisija izsludinājusi arī konkursu par ātrgaitas dzelzceļa projekta tehniski ekonomisko izpēti. Tās laikā plānots izpētīt arī Eiropas platuma sliežu ceļa izbūves lietderību Baltijas valstīs. Pašlaik Baltijā sliežu ceļu platums atšķiras no Eiropā pieņemtā. Vienlaikus paredzēts izanalizēt arī citu dzelzceļa satiksmes iespēju attīstību starp Baltijas valstīm, Centrāleiropu un Rietumeiropu.
Ja projektu izdosies veiksmīgi realizēt, tas būs viens no unikālajiem gadījumiem, kad pirms nopietnas infrastruktūras izbūves notiktu starpnozaru saskaņošana un tiktu ievērotas reģionālās attīstības vajadzības un tendences, jo praksē parasti vispirms notiek infrastruktūras būvniecība un tikai pēc tās tiek analizēta infrastruktūras ietekme uz reģionālo attīstību. Tāpēc, kā atzīst ZAA projektu vienības vadītājs Raitis Madžulis, kas piedalās vietējās un reģionam svarīgākajās starptautiskās darba grupas sēdēs, abu ar ātrgaitas dzelzceļu saistīto projektu gaitā svarīgi nodrošināt savstarpējās informācijas apmaiņu un sadarbības saikni. Līdz šim informācijas apmaiņa bijusi samērā lēna, kas raksturīgs visiem liela mēroga projektiem.
Pagaidām Latvijas darba grupa nav vienojusies par tālāko koordināciju. Vienlaikus Latvijā ir svarīgi aktīvāk risināt iekšējās satiksmes jautājumus, veikt valsts dzelzceļa un autoceļu modernizāciju, lai nodrošinātu pasažieru nokļūšanu līdz vilcienam. Ātrgaitas vilciens Berlīni varētu sasniegt desmit līdz divpadsmit stundās, tāpēc svarīgi, lai braucējiem nav lieki jātērē laiks, pārvietojoties pa iekšzemi.
