Sociālajai drošībai iepretim kā dusmīgs suns stāv sociālā apdraudētība. Teiciens «Ja pats par sevi negādāsi, dieviņš neparūpēsies» arī nevieš pārāk daudz drošības.
Sociālajai drošībai iepretim kā dusmīgs suns stāv sociālā apdraudētība. Teiciens “Ja pats par sevi negādāsi, dieviņš neparūpēsies” arī nevieš pārāk daudz drošības. Sociālā nodrošinātība vecumdienās nozīmē nodokļu maksāšanu šodien, zināmas sociālās drošības garantijas nelaimju gadījumā sniedz apdrošināšanas kompānijas, ja esam apdrošinājušies. Varētu uzskaitīt virkni sociālās drošības pasākumu, kuros jāiesaistās pašiem ar savu iniciatīvu.
Šoreiz – tieši pirms lielās bērnu ieņemšanas nakts – par sociālo drošību, ko sasniedz, izdarot abortu.
“Tas noteikti ir psiholoģisks jautājums. Tikai pēc tam reliģisks vai politisks. Tas ir arī cilvēktiesību jautājums,” tā par nedzimušo bērnu problēmu domā Elija no katoļu kopienas “Agnus Dei”. Šis vīrs, kas pēdējos trīs gadus dzīvo Jeruzalemē, kopā ar divām līdzgaitniecēm Dženiferu un Margarētu pagājušajā nedēļā uz vienu dienu bija ieradies arī Jelgavā. Viņi sniedza interesantu programmu – vokālā grupa “Sarah Music “, kas darbojas kopienas paspārnē, deva dziļu emocionālu baudījumu.
Kopienas “Agnus Dei” misija ir rūpēties par dzīvību, cilvēkus uzrunājot ar mūziku. “Mēs neesam atbraukuši šeit rādīt ar pirkstiem uz sievietēm, kas izdarījušas abortus. Tas nav mūsu uzdevums. Gribam aicināt dziļāk izprast aborta nāvējošās devas iedarbību sabiedrībā. Nogalinātā bērna gars aiziet pie Dieva. Viņa sāpes ir beigušās kopā ar mirkli, kad viņš tika likvidēts. Lielākās problēmas skar sievieti,” uzsvēra Elija.
“Ārsti labi zina, kā mazā radība uzvedas nogalināšanas laikā, tomēr klusē. Ar ultraskaņu iespējams atklāt nedzimušā izjūtas – viņš jūt bailes, sirdspuksti dubultojas, ķermenītis tiecas prom no instrumentiem tuvāk dzemdes muguras sienai. Kad viņš ir iznīcināts, smagākā nasta gulstas uz sievieti,” stāsta Margarēta, kas Vācijā strādā sieviešu aprūpes mājā “Samarija”. Tur tiek sniegts patvērums grūtniecēm, kā arī psiholoģiska un garīga palīdzība sievietēm pēc aborta.
“Mediķi klusē. Tā ir vesela industrija, cilvēki tiek maldināti, ka katoļiem ir īpatnējas dogmas. Es lepojos, ka varu iestāties par dzīvību, tomēr tas nav tikai reliģisks jautājums. Tajā valda daudz melu, jo atklātība būtu nopietns drauds biznesam,” pārliecināts Elija.
“Vissmagāk ir tas, ka par dziļo dvēseles ievainojumu, ko iegūst sieviete, neviens mediķis pēc tam neliekas ne zinis. Krievijā sievietes savas dzīves laikā izdara piecus sešus abortus. Iespējams, ka pie jums ir līdzīgi, to es vēl nezinu. Kā tas ietekmē dzīves partnerus, viņu bērnus? Lielais šķiršanās skaits ir saistīts ar masveida nogalināšanu, jo psiholoģiskā trauma skar abus partnerus. Neapzināti viņi vairs neuzticas, rodas barjeras, plaisas intimitātē, tiek meklēti citi partneri. 80 procentu šķirto ģimeņu izdarīti aborti. Psiholoģiski dziļi tas skar arī brāļus un māsas. Bērni ir ļoti jūtīgi un uztver daudz tādas informācijas, no kā vajadzētu pasargāt. Viņu uztveres diapazons ir plašs. Viņi nezina to nosaukt vārdā, bet jūt dīvainas bailes, nedrošību, neuzticību vecākiem. Sievietes kļūst agresīvas, zemapziņā ienīst vīriešus, neuzticas ārstiem, jo trauma, ko nācies piedzīvot, ir arī ārstu un vīriešu vaina. Sievietēm ir tiesības izlemt, ko darīt ar nedzimušo bērnu. Tomēr viņas nezina, ar kādām problēmām saskarsies pēc tam, kad būs spērušas šo soli. Parasti mediķi runā par iespējamiem neauglības riskiem, iekaisumiem, taču, zinot, ka medicīna ir spēcīga, to bieži ignorē. Bet galveno – psiholoģisko un emocionālo aspektu – parasti neuzsvērs – mainās attiecības ģimenē. Dažreiz neatgriezeniski, jo sievietes auglīgais ķermenis ir pārvērsts kapsētā. Psiholoģiski no tā nevar izbēgt arī partneris. Bieži tiek nogalināta intimitāte. Ir ilgstošas depresijas, zaudēts dzīvesprieks, vainas apziņa, traumētas attiecības ar citiem bērniem. Visbiežāk šos faktus nesaista kopā. Tomēr es esmu deleģēts pateikt, ka tā ir patiesība,” savā pārliecībā dalās Elija.
Nedaudz citādi uz šo lietu var skatīties, ja sieviete abortu veikusi pēc ārsta ieteikuma veselības problēmu dēļ, tomēr sekas viņas dvēselē paliek arī šajā gadījumā, un ir nepieciešama psiholoģiska un garīga palīdzība. Mēs nedrīkstam vairot nāves industriju, kas veļas pāri Eiropai, domā Dženifera, Mārgarēta, Elija.
Kopienas “Agnus Dei” pārstāvji savu nostāju pauduši arī Briselē sarunā ar ES politiķiem.
