Mūsdienās cilvēki pārāk tālu aizgājuši no dabas un augiem, sevišķi no savvaļas. Bet agrāk viņi no tiem pārtika.
Mūsdienās cilvēki pārāk tālu aizgājuši no dabas un augiem, sevišķi no savvaļas. Bet agrāk viņi no tiem pārtika. Diez vai mēs vairs iemācīsimies uzturā lietot koka mizas, saknes, dzert pašu lasītas zāļu tējas, lai gan Latvija, īpaši Zemgale, vienmēr varējusi lepoties ar skaistām pļavām, plašām ārēm un tīru gaisu. Tomēr vēl aizvien mūsu vidū sastopami cilvēki, kas dabas veltes prot izmantot.
Pirmssvētku vakarā “Ziņas” viesojās Zaļenieku pusē pie Lidijas Sējējas. Viņa jau vairāk nekā 20 gadu nodarbojas ar augu izpēti un to nozīmi cilvēka veselības saglabāšanā. Savu veselību un možo garu Lidijas kundze uztur ar gaišām domām, dziednieciskām spējām un no senčiem mantotām gudrībām par vērtīgo augu valsti. Medikamenti viņai ir svešs jēdziens.
Lidijas kundze, pirms norunāt tikšanos ar “Ziņām”, kādu laiku lūkojas savā piezīmju grāmatā, pēc brītiņa pievēršas mums un stingri nosaka laiku, kurā varētu mūs pieņemt. Vēlāk viņa rāda savu grāmatu, kurā viss saplānots sīki pa minūtēm vairākas dienas un pat mēnešus uz priekšu. Cilvēki pie viņas galvenokārt brauc pēc padoma, veselības, kāds arī ziņkāres dēļ. Īpaša interese par Lidijas Sējējas dzīves gudrībām ļaudīm radusies pēc viņas veidotā “Lauku Avīzes” tematiskā pielikuma par augu ārstnieciskajām īpašībām.
Ar augiem uz tu
Pirms pusgadsimta Lidija Sējēja beidza Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Agronomijas fakultāti. Pēc 20 gadiem mācības viņa vēlējās turpināt, tādēļ devās uz Maskavu, kur K.Timirjazeva vārdā nosauktajā Lauksaimniecības akadēmijā studēja Agropedagoģijas fakultātē. Lidijas kundze visu mūžu dzīvojusi laukos, strādājusi tagadējā Zaļenieku Arodvidusskolā, jauniešiem pasniedzot ražošanas ekonomiku, organizāciju un plānošanu. Paralēli darbam skolā ne uz brīdi nav apsīkusi Lidijas kundzes interese par dabu un augiem. Šodien ar savām zināšanām par augu brīnumaino spēku viņa dalās arī ar “Ziņu” lasītājiem. Jau rīt pilnās balsīs dziedāsim “visa laba jāņuzāle, ko plūc Jāņu vakarā”, bet kāpēc laba – nezinām. Nezinām arī, ko ar saplūktajām zālēm iesākt vēlāk – salauztas un apvītušas tās tiek nomestas, kur pagadās. Bet mūsu senči savus vasaras saulgriežu vainagus izkaltēja un vēlāk pa lapiņai un ziediņam vien vārīja tējās.
Augs pats stāsta
“Esmu nākusi no Saldus puses, kur Cieceres upes krastā bija mana tēva mājas. Vecvectēvs bija slavens dziednieks, bet vecāmāte viņam palīdzēja, vācot ārstniecības augus. Arī mums ar māsu viņa lika darīt to pašu. Saldus pusē ir izteiktas aktīvās joslas, kur ir ļoti daudz ārstniecības augu. Vecāmāte man sniedza pirmās zināšanas, kā un kad tos lasīt. Tiklīdz bija kāda vaina, viņa mācēja pateikt, kādu zāļu tēju pagatavot, tādēļ jau no bērnības par augiem mēs zinājām daudz. Protams, akadēmijā zināšanas tika padziļinātas. Īpaši noderīga bija mikrobioloģija, jo ar mikroorganismiem sastopamies itin bieži – tie ir gan augu, gan pārējo dzīvo radību slimību izraisītāji.
Augi man paši visu izstāsta, turklāt ļoti precīzi norādot gatavas receptes, kas ko dziedina un kā lietojams. To jāprot saklausīt, jāmāk lasīt auga informāciju. Gadu gadiem visu augu veselīgais iedarbīgums ir pārbaudīts,” stāsta Lidijas kundze.
No 1993. gada viņa mācījusies dziednieku kursos, bet medicīna bija jāapgūst pašmācības ceļā, jo, lai prastu pareizi dziedināt, jāzina cilvēka anatomija, fizioloģija, slimības. “Vecumdienās nācās sevi pārprofilēt uz medicīnu, bet iepriekšējās dzīvēs esmu bijusi daktere, tāpēc medicīna man nav sveša,” stāsta Lidija Sējēja.
Dabā, protams, nav tikai labais vien. “Es neteikšu, ka augi spēj cīnīties pret vīrusiem vai ļaunajām baktērijām, stafilokokiem vai streptokokiem, bet tie var palīdzēt, iznīcinot kaitējumus, ko paveikuši šie ļaunie mikroorganismi. Augi palīdz ātrāk novērst slimību izraisītās sekas. Tie ļoti ietekmē pēcatveseļošanās posmu, bet ļaunās slimības iznīcināt, protams, nevar.
Ļoti interesanti, ka ar augiem ievērojami varam pastiprināt cilvēka imunitāti, kas mūsdienās ir ļoti novārdzināta. Ar to katram vajadzētu sākt, lai būtu lielāka izturība pret slimībām.
Esmu pārbaudījusi, ka, nopērkot sēklas, pirms stādīšanas tās dažas minūtes jāpatur mutē, protams, ja nav ķīmiski apstrādātas. Tā sēklas uzņem informāciju par saimnieka veselību un slimībām, kas būtu jāārstē, un augšanas laikā tās visu krāj, lai saimniekam var labāk palīdzēt. Vēl augu dziednieciskās spējas var pastiprināt ūdens. Cilvēka kāju pēdās atrodas visi akupunktūras punkti un informācija par cilvēku, tādēļ vakarā tīrā ūdenī jāpatur kājas, lai tās visu uzņem. Vēlāk ūdens jāuzlej uz augiem, arī tā tiek nodota informācija par cilvēku un viņa kaitēm. Savukārt augs to uztver pastiprināti un izstrādā vielas, kas cilvēkam palīdz,” pamāca Lidijas kundze.
Kūres stiprākai imunitātei
Saimniece mūs cienā ar siltām pankūkām un rabarberu ķīseli: “Te ir rabarbers, upeņu un zemeņu ievārījums, kas savārīti kompotā. Līdz pat vasaras saulgriežiem rabarbers ir ļoti vērtīgs. Tas nav dziedniecisks, bet pilda citu funkciju, proti, ļoti labi attīra organismu no sārņiem. Lai būtu tīri asinsvadi, lai nierēs, urīnpūslī un žultspūslī neveidotos akmeņi, rabarberi jāēd ik dienas. Katru pavasari būtu vēlama rabarberu kūre. Nepagatavotus ir grūti ieēst, bet, savārot kompotā ar upeņu un zemeņu ievārījumu, tie ir ļoti garšīgi. Rabarbers cilvēka organismā ļoti labi strādā. Šādu kompotu vēlams regulāri dzert mēnesi. Attīrīšanās kūres vajadzīgas ik pēc laika – pavasarī var sākt ar rabarberiem (tos vēlams lietot līdz Jāņiem), pēc tam ar zemenēm, kas arī ir ļoti vērtīgas, jo satur daudz minerālsāļu, vitamīnu, arī ķiršu kūres ir ļoti labas. Rudenī – dzērvenīšu kūre. Ļoti veselīgi ir ēst svaigas ogas, jo tās labi paaugstina cilvēka imunitāti, bet saldētas zaudē savas spējas. Tādas kūres cilvēkiem ir vajadzīgas, tad nebūs bažu ne par asinsvadu pārkaļķošanos, ne akmeņiem nierēs, urīnpūslī vai žultspūslī. Ja cilvēks pareizi ēstu, daudzas problēmas atkristu. Tās ir it kā vienkāršas lietas, bet jāzina,” secina Lidija Sējēja.
Līdz ar saulrietu
Cilvēki sāk vairāk atzīt homeopātiju, bet Lidijas kundze uzskata, ka tajā daudz tiek grēkots. “Vecāmāte mums vienmēr lika vākt augus vakarā – kā paēdām vakariņas, tā viņa teica: meitenes, tagad jāsavāc tas un tas. Toreiz es domāju, ka vakarā to darām tādēļ, ka pa dienu nav laika, bet nekā. Izrādās, vecie cilvēki zinājuši, ka tikai saules pēdējie stari augiem piedod simtprocentīgas dziednieciskās spējas, jo ne velti tautasdziesmā teikts: “Visa laba jāņuzāle, ko plūc Jāņu vakarā…” Izrādās, no rīta puses augiem dziednieciskās spējas ir tikai ap 30 – 40 procentu, pēcpusdienā tās ir lielākas, bet, kad saulīte riet, sasniedz visus 100 procentus. Tas norāda, kāda nozīme ir augu vākšanas laikam, turklāt tos vēlams lasīt saulainas dienas nogalē. Homeopātijā lielākā kļūda ir tā, ka augi tiek vākti, neievērojot šos laikus, un līdz ar to augu dziednieciskās spējas nav tik labas. Arī savas mazmeitas uz pļavu sūtu vakarā, kad saulīte riet. Viņas ātri iemācījās augus vakaros savākt laikus,” tā Lidijas kundze.
Rīt pēc pirtsslotām!
Vislielākā augu aktivitāte ir 23. jūnijā no pulksten 12 līdz četriem naktī, jo tā ir saulgriežu nakts. Šajā vakarā ir ļoti būtiski savākt bērza pirtsslotiņas, jo tad tās aktivitāti glabā visu gadu. “Bērzs ir liels brīnumaugs. Pa birztaliņu katram der pastaigāt no pulksten 16 līdz 23, jo tieši šajā laikā koks izstaro labāko enerģiju. Tikai četri koki cilvēkiem sniedz labo enerģiju – bērzs, liepa, priede un ozols. Katram cilvēkam ir tikai kāds viens no šiem kokiem, no kura vislabāk uzņemt enerģiju. Pie tā tad arī var pastāvēt,” aicina Lidijas kundze.
Sievietei koks jāapķer apkārt, vīriešiem jāpiespiežas ar muguru. Cilvēki bieži vien dara nepareizi, uz svētkiem mājās pārnesdami meijas un likdami tās ūdenī, lai ilgāk stāv. Bet to nemaz nedrīkst darīt, jāļauj, lai meijas vīst, tad tās vislabāk izdala spēcīgo enerģiju, kas vajadzīga gan garastāvokļa uzlabošanai, gan optimisma vairošanai. Bērzu lapas var izmantot arī tējās. Astotajā nedēļā pēc izplaukšanas tās ir visaktīvākās, un šis laiks sakrīt ar Jāņiem.
